mtldd - Post a comment [entries|archive|friends|userinfo]
mtldd

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Mar. 3rd, 2019|05:23 pm

mtldd
caur dubļiem un lietum stiepjot milzīgu, smagu veļas maisu pa purvciema labirintiem, lai atrastu rajona spicāko laundromātu, es atklāju, kam patiešām ir domāts komforts. ilgu laiku man komforts likās tikai "biezo" iespēja izšmaukt no dzīves skarbākajām un patiesākajām mācībām, kuras man, veiksminiecei, piespēlēja sūrā bērnība, un jo mazāk komforta, jo vairāk cilvēks saprot no dzīves. bet šodien es sapratu, ka komforts ir radīts, lai cilvēks vairāk laika varētu veltīt jēgpilnām nodarbēm. nav slikti mācēt pašam izmazgāt savas zeķes, ja veļasmašīna salūzt, bet ir galīgi forši varēt ar veļas kalniem tikt galā, neveltot tam visu savu brīvo pēcpusdienu, un šo laiku izmantot, lai, piemēram, izglītotos vai izplānotu, kā tik dzīvē uz priekšu ar jautājumiem x, y un z.

uz to paraugoties no šāda skatu punkta, es daudz labāk saprotu savu mammu. visa tā veļas mazgāšana ar rokām, lielo katlu vārīšana vannai, dzīvoklis, kas nekad nebūs tīrs, jo 4 bērni, un kaķi un suņi, centieni visiem nodrošināt iztiku. uz pleciem vēl visas pagātnes dēmoni nosēdušies resni un riebīgi, atkarības, valsts ekonomiskās sistēmas nomaiņa, darba nomaiņa, nodevīgas milestības, tur būtu bijis jābūt ļoti attīstītai apzinātības spējai un sava mēra talantam, lai laicīgi nospiestu galvā "stop" pogu, izbrīvētu laiku ar sevi un saprastu, kā pamazām un mērķtiecīgi izkāpt no tik labi iegriezta elles riteņa. viņas ne tikai nebija pārāk maz mums, viņas, pirmām kārtām, bija par maz pašai sev. vai es viņas vietā spētu labāk? vai es nesabruktu vēl vairāk un nenojūgtos? par šo es, šķiet, šaubīšos līdz sava mūža beigām.
link Read Comments

Reply:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: