Manī bija tāda cerība, ka varbūt šoreiz viss būs nedaudz savādāk, taču viss bija tieši tā par kā parasti un pēc tam no rīta - ne zvana, ne sms. Tiešām neviens nesaprot, ka man tas viss fiziskais (es domāju - sekss) ir galīgi pie vienas vietas? Galvenais ir sajust, ka esmu gribēta, mīlēta, vajadzīga...
You need someone special to forget someone special. Tad jau laikam šis nebija tik īpašs, jo man prātā vēl joprojām Viņš. Pat negribās viņu satikt, jo man bail, ka ieraugot viņu nesavaldīšu sevi un izdarīšu kaut ko ļoti stulbu, muļķīgu.


Šodien sapratu, ka tiešām gribu pabeigt skolu ar labām atzīmēm. Un es gribu, lai citi zin, ka esmu gudra, ka varu daudz ko sasniegt. Pašlaik izskatās, ka lielākā daļa man pazīstamo cilvēku uzskata, ka esmu no tām meitenēm, kas cer nocopēt kādu bagātnieku - smukulīti un dzīvot viņam uz kakla. Nē, mīļie, es ļoti labprāt dzīvotu viena un arī bērnu audzinātu viena, man nav vajadzīgs vīrietis un nauda, lai justos labi.