Šodien atkal pēc ilgiem laikiem dzirdēju veco labo tekstu - Tev taču būtu daudz labākas sekmes, ja Tu pacenstos... Mīļā, Tu taču nemaz necenties, utt. Paldies par informāciju, es pati to lieliski apzinos.

Bet vissāpīgākais teksts, ko šodien (un iespējams pēdējā laikā vispār) dzirdēju bija - beidz sevi žēlot un kaut nedaudz piespied sevi to izdarīt. Beigt sevi žēlot, velns parāvis??? Bet kurš tad mani žēlos? Zini, es esmu vienīgais cilvēks, kas to dara. Neatceros, kad mana mamma pēdējo reizi pienāca pie manis, apvaicājās vai man viss kārtībā, vai nevajag kaut kā palīdzēt. Godīgi sakot, nemaz neatceros vai viņa vispār kādreiz kaut ko tamlīdzīgu ir teikusi. Beidz sevi žēlot, ha... Vai kāds vispār iedomājas, cik man ir grūti? Kā ir, kad nejūti nekādu stimulu mācīties, ka nav neviena, kam tas rūpētu?
Diez, es vispār esmu kādam vajadzīga?

Ha, pietieks... Iešu paraudāt.