Savādi, manī ir tik daudz emociju, bet izteikt tās vārdos nav iespējams. Varu tikai uzrakstīt.
 "Viss bija lieliski, paldies Tev. Ceru, ka neko neizdarīju nepareizi un Tu vēl gribēsi mani satikt."
Garastāvoklis - +100, nezinu, kur lai liekos - laiks tik superīgs (lai arī varēja būt nedaudz siltāks), vakarnakts - neaprakstāma, nemaz nerunājot par rītu - pamosties un just Viņu sev blakus, Viņa smaržu, roku ap manu vidukli, mm... Bet man ir bail būt laimīgai. Jo vienmēr (VIENMĒR) ir tā, ka pēc lieliem priekiem nāk lielas bēdas. Tas nu ir pārbaudīts.


 ____________________________________
Tikai neatstāj mani tagad vienu, lūdzu!? Lūdzu.