Aizdomājos... Kā gan es raksturotu pati sevi, ja man tas būtu jādara? Ko par mani teiktu citi? Un kas šajos raksturojumos būtu līdzīgs, un kas - atšķirīgs?

Daži man ir teikuši, ka visu laiku izskatos dusmīga. Kaut kāds stulbums! :D Tas, ka nesmaidu par savu klasesbiedru glupajiem (ne vienmēr, bet bieži) jociņiem un stundu laikā labprātāk daru kaut ko citu, nevis skaļi izķērcu stulbas un bieži vien bezsakarīgas piezīmes nenozīmē, ka esmu dusmīga. Un vispār - es dusmojos ļoti maz, drīzāk - man ir pilnīgi pajāt par visiem apkārtējiem, vienkārši - nepievēršu viņiem uzmanību un domāju pati savas domas.

Ha, jāiet ārā. Parunāt ar cilvēku, kuru, šķiet, neesmu satikusi jau kādu gadu. Diez - vai mums vispār būs par ko runāt? Bet nu vismaz varēšu visu laiku pīīīīpēēēt, mm..

________________________

/I`m not feel no fear
Cause I`m not really here
I`m nowhere near/