Katrai dienai ir savs vārds.
Es nerunāju par pirmdienu, otrdienu, piektdienu, un tā tālāk.
Tātad, šodien manu dienu sauc sāpes. Tajā brīdī, kad liekas, ka diena varbūt tomēr būs daudz maz izdevusies, es ieraugu kaut ko tādu, kas momentā liek saskriet asarām manās acīs. Čau, kā ar pannu pa pieri.
Viens. Divi. Trīs. Un Tu esi brīvs. Un nevienam nevajadzīgs. Ej mājās.