Nu nav iespējams, ka viens cilvēks manī var radīt tāādas sajūtas! Tas ir viss kopā, mīlestība, (?) skumjas par to, ka gribētos, lai viss ir savādāk, prieks, ka vismaz ir kaut kas!, utt.
Es nezinu kā būs, un man ir bail, ka nekā nebūs. Es esmu es, un lai kāds mani izprastu, tur vajag daudz pacietības un patiešām lielu vēlēšanos.
Lai arī cik tas viss skaisti (īstenībā jau nemaz nav tik skaisti) nebūtu, domāju, ka šoreiz būs tāpat kā citās reizēs - es palikšu viena, gaidot un cerot. Muļķīte.
Un esmu pilnīgi pārliecināta, ka mana vakardienas teorija ir pilnīgi pareiza - negribu nevienu citu, man vajag viņu, nevienam nav izdevies uz mani atstāt tik lielu iespaidu, neviens nemāk tā, kā viņš, aaahhh... And here we go again!


_____________
And what I am to you
Is not what you mean to me