Mana šodiena vēl nav beigusies, bet pagaidām esmu tikusi pie sarkanām šķipsnām un labas solfedžo stundas pēcsajūtas. Aizgāju un arī nodevu bibliotēkā grāmatas, kuras biju paņēmusi oktobrī, pat kaut kā apvārdojot jauno bibliotekāri un nesamaksājot sodu.
Bet vispār sajūta tāda, it kā šodienu būtu pavadījusi dīvainā apātijā. Nogurums laikam pie vainas.
Pagulēju diendusu. Tikko pamodos.
Man patīk gulēt pa dienu.

Kaut kā ļoti, ļoti skumji šodien.

Man ir TĀĀĀDS telefona rēķins.
Mamma noteikti paprasīs, vai es gadījumā neesmu traka.

Šodien Rīgā tādas sarkanas gaismas uz ielām.
Braucu uz skolu pāri Daugavai un sapratu, ka Rīga ir vissskaistākā rītausmā.

Mandeles vairs gandrīz nesāp.
Tas bija ātri.

Es sapņoju, ka kāds nogalina eluli.
Sakropļo viņas seju un nodur. Dzirdēju viņas kliedzienus, bet neko nespēju izdarīt. Neko.

Pamostoties nakts vidū vēl ilgi nespēju apvert, kur esmu un kas bija tas, ko tikko redzēju.
Tā vēl nebija bijis.

Šodienu pavadu ar ģimeni (tajā skaitā Ilzi un krustmāti), esmu tikusi pie jaunas frizūras (jūs mani nepazītu!!) un spēlēju Katanu. Ir tā jauki.
Gribas paskatīties TV - neatceros, kad pēdējo reizi būtu to darījusi. Jānoiet pie tēta.

Iegāju dušā, sakopos. Pārgāja vēlme neko nedarīt.
Vislabāk man patīk strādāt ļoti vēlos vakaros. Tad, kad neviens netraucē un var nodoties pilnīgai koncentrācijai.

Šodiena bija pārdomu pilna.
Pārmaiņas pēc aizgāju uz visām stundām un lekcijām.
Jā... laiks iet. Bet ir lietas, kas nemainās.
Tā tam nevajadzētu būt.

Šovakar es nevaru vairs neko izdarīt. Nav spēka.
Mēģinu atrast kādu labu sporta klubu, kur būtu arī baseins un sauna. Variet ieteikt? Man te nevedās...

Šodien sakārtoju māju. To, kas 419. Tagad tur viss spīd un laistās, pat Mārcim apmainīju gultas veļu un visu izmazgāju. Tagad man tur būs prieks rādīties.
Arī izlasīju visu, ko vajadzēja literatūrā.
Bet Andžāne gan lai vēl necer, ka kaut ko esmu darījusi pie viņas.

Jā, runājot par Niku... Būs reāli grūts pusgads. Jau tagad sāku baidīties, par spīti tam, ka iepriekšējo pabeidzu, teiksim tā... ļoti labi.
Un kombo eksis izklausījās stipri labāks, nekā biju iedomājusies. Tas labi.

Mazliet prieks.
Esmu izdarījusi pareizo izvēli. Visās jomās.
Vismaz šodien man tā liekas.

"Cerības pastāv tikai darbībā un tikai darbība dod cilvēkam iespēju dzīvot."
"Lai definētu varbūtību, ir jāpārzina patiesais."
/Žans Pols Sartrs/

P.S. Es jau biju aizmirsusi, kā tas ir - rakstīt mājas darbus. Velns ar ārā, kāpēc man vienmēr tas liekas sasodīti interesanti.

Kārtējo rītu klausos BB brokastis. Sevišķi man iepaticies Pans Kleksis. Nu gan laiki pienākuši... Pat politika sāk kļūt interesanta. Bet vispār viņa domāšanas maniere man nez kāpēc asociējas ar cienījamo vespera j-kungu. Es pilnīgi varu iedomāties, kā visu to pašu man stāsta jau pieminētais vespers.
Katrā gadījumā, katru rītu aptuveni no 9.35-10.00 viņš izsaka savus dienas iespaidus radio SWH par politiku. Iesaku.

Nācu no trolejbusa un nesapratu, kas tā par dīvainu skaņu apkārt.
...tad es paskatījos augšup - sniegs, kas mazām, cietām pārslām krīt uz zemes.
Gribēju teikt, manas zemes, bet pārdomāju.

P.S. Šodien sarakstījām kaudzi ar disco gabaliem. Labs darbs, kas padarīts. Žēl, ka tik ļoti sāp mandeles.

Uztaisīju savu iecienīto Mohito tēju, tikai pievienojot proporcionāli DAUDZ kivi un kokteļķiršus.
Īsts C vitamīna lādiņš.

Šodien atcerējos pāris lietas.
Viena ir atbilde uz jautājumu - Ko tu gribētu darīt?
- Es gribētu darīt cilvēkiem labu. Un strādāt tā, lai sasniegtu mērķi - labo, proti.


Vēl atcerējos, ka bērnībā mums tur, Skultē, bija tāds dzērājs. Kā vecs suns viņš vienmēr ložņāja pie veikaliem un māju stūriem. Viņš nebija ļauns. Pēc ilgas prāta šaustīšanas atcerējos, ka viņu sauca Briedis. Vecais Briedis. Nekā jau tur sevišķa - tas viņam tāds uzvārds. Vienīgi nevaru es nekādi atcerēties, vai bija man no viņa bail, vai nebija.
Jā, un tad vēl viņam tāds mazs suns vienmēr skraidīja līdz. Tāds mazs un pūkains, laikam Tuntulis to sauca. Tuntul, Tuntul... Vienmēr viņš skrēja līdz vecā dzērāja ritenim un tie abi bija nešķirami. Nekādi bēnībā nesapratu, kas viņiem tā par draudzību. Kā var mīlēt tādu vecu dzērāju. Un vēl vecajam dzērājam bija sieva, un bija māja, un bija dēli. Lieli, skaisti un veiksmīgi dēli. Un bagāti. Kur viņiem tāds dzērājs tēvs pagadījies?
Un tā viņš tur vienmēr sēdēja, pie veikaliem vai bārā. Vasarās tāds brūns, nodedzis. Bet vecs un dzērājs. Nevaru vienīgi saprast, kur tas viņa nabaga suns palika pēc dzērāja nāves.
Viņi tikai manā bērnībā palikuši. Vecais Briedis un Tuntul`s.

Šodien nopirku skaistāko plānotāju pasaulē.
Ziniet, ko? Tas ir skaistākais plānotājs pasaulē.

Vēl mazliet un es vienkārši būtu izņēmusi savus dokumentus no skolas.
Man šī politika ir līdz kaklam.

Pēc Alpu brauciena manā makā bija palikuši 10 Lati.
Tagad skats izskatās mazliet cerīgāks.
Labi, labi...

Rīt sāksies mans darba gads.
Jāatmostas no komas un jāsāk strādāt.

Velns... tikko paskatījos, kas gaidāms Forumā tuvākā mēneša laikā un kas apskatāms tur tagad.
Traki daudz skatāmu un labu filmu.
Sāku trīt rokas.