Man laikam tiešām KĀDS stāv klāt...
Nogurums. Atkal...
Šī bija viena no tām dienām, kad varēja būt ( bet nebija ) 13. datums.
Sīkums jau par to, ka visas mācības, kas man šodien bija, sagaidīja mani ar pamatīgiem kontroldarbiem.
Kad beidzot tiku mājās, mazliet miega un - aidā uz Vestsaidu.
Labi, ka Uldiņš dabūja 2 biļetes ( man uz Rūdolfam ) uz izrādi, kura sākās 19.30 bet, kad es viņm zvanīju 19.10, vienīgais, ko viņš spēja izdvest bija : "CIK ir pulkstens?? TU MANI PAMODINĀJI!!"
Tā nu viņš paziņoja, ka nebūšot, jo TIK īsā laikā nespēj paspēt.
Stulbi. Jo tādā gadījumā es būtu līdzi ņēmusi savu māsu, kura šobrīd pie manis dzīvojās!!
Centos jau sadabūt kādu, kurš vēlētos nākt, BET neviens nebija gatavs spēlei - nokļūsti 20 minūtēs līdz Ķīpsalai. Tā nu biļete palika neizmantota. Stulbi.
Izrāde tā nekas, ziniet. Sevišķi patik Ulda kleita ;) He, viņam piestāv...
Pēc tās es devos uz garderobēm UN..... konstatēju, ka mans maks ir nozagts. Stulbi.
Man jau sākās nervu krīze - rokas trīc, stay calm, satay calm... Kamēr es skaidroju dežurantei, ka mans maks ir nozagts, un tieši tur man stāvēja garderobes nummuriņš, vienīgais, ko viņa paziņoja - tad būs jāmaksā soda nauda par pazaudēto nummuriņu!!
Ir tikai viens BET... - KĀ, PIE VELNA, LAI ES SAMAKSĀJU, JA MAN N A V N A U D A S ? ? ? Priekš tam taču izmanto makus - lai uzglabātu to, vai ne????
- Tad būs jāgaida, kamēr visi paņems savas jakas. - viņa noteica. ( Vai tu vari iedomāties, cik daudz cilvēki ietlpst Ķīpsalā?? Tieši tik daudz šobrīd stāvēja rindās pēc saviem mētļiem. )
Kamēr es stresoju un mēģinu sadabūt parex bankas nummuru, jo kartes konti tā kā būtu jāslēdz, mans telefons atslēdzas. Burvīgi.
To laikam varētu saukt "Viens pats Ķīpsalā" un "Kā man veicas!!" .
Pēc pāris minūšu ilgas mocīšanās, no reģistratūras atskan zvans : "Baiba Jurkeviča, atrasts tavs maks. Gaidam tevi reģistratūrā. Atkārtoju......."
Bet es jau vairs neko nedzirdēju...
Kad prasīju - kurš to atnesa, man tika paziņots, ka "kāds vīrietis atrada". Bet ziniet, vakara gaitā es to nebiju izņēmusi ārā...
Un vēl - šī NAV pirmā reize, kad ir šāda situācija. Kāds no mākoņu maliņas vienkārši nes mani cauri.
Tev sanāk, vecīt.
P.S. Un vispār, kā tā var būt, ka visu laiku ir baigi ok. Un tad ir viena diena, teiksim, pāris mēnešos, kura ir absolūra melna!!!???
Tas būtu kāds lāsts??
P.P.S. Tu droši vien sajuties BAIGI labi, jo kādam iet vēl draņķīgāk nekā tev!!
