No more secrets.

Atkal sastrīdējos ar Omi. Bet tas jau nav nekas jauns... Nepavisam. Tikai šoreiz es biju paļāvīga un visu, ko domāju pateicu maigā balsī, piemetinot : Omīt, es negribu tevi sāpināt. Tu taču to zini. Protams, tas neko daudz nepalīdzēja. Tikai lika sajusties man vēl sliktāk.
Zini, es laikam tomēr esmu izmantotāja. Nē, es neļaujos sev ieskaidrot to, bet... Man sāp, redzot kā citi cieš. Manis dēļ. Un tomēr nekā lietas labā darīt nevaru... un negribu. Jo domāju par sevi. Nav patīkami.
Es negribu melot.
Nelieciet man to darīt.