Hahahā.
Šodien man te nenodzēšams smaids.

Šodien ir Lieldienas.
Ar māsu taisījām svētku pusdienas. No septiņiem ēdieniem.

Tagad es (kā kārtīga latviete būdama) mazliet pagulēšu, un tad gribu aiziet uz Baznīcu.
Ome ar Opi ir prom.
Dzīvoklī klusums.

Lieldienas bija mazliet neparastas.
Daudz kas ir mainījies.
Paredzams kļuvis neparedzams, ārā - Ziemassvētki, bet visas baznīcas Lieldienu vakarā vai nu ciet, vai nu tur notiek koncerti. Maksas koncerti. Ne jau man būtu žēl naudiņas - es vienkārši gribēju ieiet tukšā baznīcā un mazliet palūgties.
Šoreiz nesanāca.
Bet ar māsu izstaigājām sniegoto Rīgas centru, nopirkām saldumus, aizbraucot mājās kārtīgi izšūpojāmies pagalma šūpolēs, papikojāmies, pataisījām enģelīšus sniegā un vienkārši izsmējāmies par spīti tam, ka visu pēcpusdienu strīdējāmies.

Atnākot mājās uzliku Nat King Cole, uztaisīju Piparmētru Mohito tēju, iekurināju kamīnu un saliku Katanu.
Kā Ziemassvētkos.

Priecīgi jums arī.

Man jau likās, ka nesanāks.
Sanāca.