Es jau, protams, zināju, ka CC BBH nespēlēs mūžīgi. Tikai nedomāju, ka tas notiks tik ātri.
Aprīlī mums beidzas līgums.
Skaidrs, ka man nu ir piedāvāta cita iespēja ar mazliet citiem noteikumiem - noteikumiem, kuri man nemaz nepatīk. Nu nemaz, nemaz.
Naudu jau it kā vajag, bet... vai tā dēļ jākļūst par mūzikas palaistuvi?

Žēl, bet sāk izskatīties, ka mani uz šito pierunāt nesanāks.
Tas nu nav tā vērts.
Un, galvenais... Man pat tas nav vajadzīgs.

Pirmo reizi man skaidrs, ka "marta īdas" tomēr ir.
Tik nenormāli marts man vēl nekad nav sācies.

Pēdējo trīs dienu laikā es pieņēmu lēmumus, kuri mainīs manu dzīvi.
Un pie tiem es stingri turēšos.

Tikai bail.
Tas gan.