Tikko mana visu cienītā Ome paziņoja, ka negrib mani vairs redzēt.
Un kamēr viņa man neatvainosies par kārtējo garīgo pazemojumu, es šo vēlmi labprāt realizēšu.

Šodien, par spīti riebumam pret procesu kā tādu, mazliet iepirkos.
Tagad manā īpašumā ir skaistākie zābaciņi pasaulē ( jā, tik pat skaisti kā mans plānotājs ) un vēl pārītis fantastisku lietu.

Īsti nevaru saprast, no kura gala lai sāk kaut ko darīt.
Vēsture, Indulis vai latviešu valoda?
Tas laikam nozīmē - neko!