Jā, šodien arī es noskatījos "The Freedom Writers".
Salīdzinoši jauna filma par rasismu un integrāciju mūsdienu pasaulē.
Tās ir problēmas, kuru dēļ arī es varētu cīnīties. Varbūt tāpēc arī filma likās tāda, kur nevienā vietā nepasmaidīju.
Tā ir realitāte. Un tā tas notiek katru dienu, visā pasaulē.

Ziniet, man ļoti patīk atzīmēt un pierakstīt visu, kas man liekas atzīmēšanas un pierakstīšanas vērts.
Manās grāmatās ik pāra lapas atradīsiet ar maniem skricelējumiem un iesvītrojumiem.
Tas nu reiz ir neizbēgami...

Kāpēc man vienmēr liekas, ka tas tā ir vajadzīgs?

"Tu zini - tikai mirušiem raksta īstus dzejoļus." /Margita Gūtmane/

Šodiena bija absolūti veiksmīga.
Biju uz visām stundām, kuras gan vairāk izvērtās par jautājumu : ko es gribu iesākt ar savu dzīvi.
Biju uz solāriju, pasēdēju pie klavierēm (pēc mēneša pārtraukuma) un uzrakstīju pāris labas idejas.
Izpildīju literatūras mājas darbus, izdarīju iekavētās lietas un apvākoju Reinim grāmatu.
Uztaisīju vakariņas un sāku studēt Levinu.
Pat paspēju pāris stundas pasēdēt 419.
Tagad lasīšu "Hamletu".

Ja visas dienas būtu tik ražīgas kā šī, es būtu teicamniece.
Ne jau skolā.
Dzīvē.