Vakar biju Ziemassvētku iepirkšanās maratonā, kurā man pievienojās arī dārgais chudarwonder. Uzskrējām virsū Emīlītim ( par kuru es ik pa brīdim iedomājos - nu vajadzētu satikt, vajadzētu ), daudz lasīju Rubeņa un Subača atziņas, šo to iegādājos, izbraukāju pusi Rīgas un vakarā vēl Jūrmalu - par spīti manam aizsmakušajam kaklam nodziedāju tik labi, ka pati sabijos.
Jā, un patīk man tas Amantovs. Nu ļoti, ļoti sakarīgs. Un spēlē arī makten labi.


Par vispārējo stāvokli... Nu nav manī ne miera, ne Ziemassvētku.
Ko lai dara?
Jā, starp citu, es mazliet ticu horoskopiem. Tie daudz ko izskaidro.

Man vienīgajai klabe šajās dienās mazliet nestrādā īsti tā, kā vajag?