Es jau biju piemirsusi, ka brīvdienas domātas tam, lai savu režīmu apvērstu kājām gaisā. Ja skatās no sniega vīra teorijas puses, viss ir kārtībā.
Un vēl - Priecīgu 1. Adventi.

Es jau domāju, ka mājās viss iet pārāk labi.
Manī vēl ir tik daudz no bērna - ticība labajam, cerība neiespējamajam, pieķeršanās. Vari darīt man pāri. Raudāšu, varbūt aiztaisīšu ausis un ieslēgšos savā pasaulē, bet neko neteikšu.

Šodien pārskatīju savu bijušo plānotāju.
2006.g. 7. decembrī tur rakstīts : "Nedrīkst sevi piekrāpt - jākāpj savā kalnā. Nevis tavējā."
14.decembris - "Laiks ir tikai pagātne."

Un aizmugurē - "Mans augstākais ideāls ir nebijušais." /Poruks/

Mūzikas skolotājs saka Jānītim :
- Es tevi brīdinu pēdējo reizi - ja tu turpināsi tā uzvesties, es pateikšu taviem vecākiem, ka tev ir talants.

Jā, arī es šodien esmu izdarījusi pietiekoši daudz.
Sanāks pat laika, lai paskatītos filmu. "Miracle on the 34th street" vai "Step up".
Jā, un vēl - būs ciemiņi. Šovakar... Kāds pārsteigums :)