Es jau biju aizmirsusi kā ir mācīties kopā ar saviem džezistiem.
Sajūta kā vasaras sākumā.

Šodiena bija absolūti vienreizēja.
Pēc vakardienas mācību vakara, kurš ievilkās līdz 2.00, cēlos 8.00, sakopos, braucu uz skolu, rakstīju k.d. latviešu mūz.lit., pēc tam gāju pie Madara (kā viņš laiž!!), tad atkal mācījos mūz.lit., uzrakstīju k.d. par Bēthovena "Heroisko", aizgāju uz mēģīti, visu saliku pa plauktiņiem, mazliet pasēdēju pie eluļa, un tagad esmu mājās.
Mācīšos.
Atklal esmu uz viļņa.

Tikko saņēmu ģeniākāko video savā dzīvē.
Patiešām.