Izbērtās sajūtu kapsulas - 5. Oktobris 2007
Jūnijs 2013
 
 
 
 
 
 
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
 
 
 
 
 
 
5. Oktobris 2007
Piektdiena, 5. Oktobris 2007 09:50
Radošā krīze, tā laikam to sauc.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Piektdiena, 5. Oktobris 2007 09:50
Vakar ar Čudara jaunskungu bijām iepikties. Izvēlējos viņam makten jauku džemperi, pelēkā krāsā.
Mazliet vēlāk aizgāju pie Emīla, paskatījos "Family guy", sagaidījām Rūdi, un ar namatēvu devāmies uz veikalu pēc kāda vīna (jā, vakar mums tā gribējās).
Labākais ( vai sliktākais? ) sākās pēc tam, kad atgriezušies mājās, piezvanījām pie dzīvokļa durvīm.
Atver Emija tēvs, ar nu ļoti dusmīgu sejas izteiksmi ( nezinātājiem paskaidrošu, ka tajā dzīvoklī tētis parādās nu ļooti reti - viņa vecāki tagad dzīvo Ikšķilē ).
ms_soul: - O, Labvakar.
tētis : - Labvakar.
Emijs klusē.
Mēs ieejam iekšā, Emīls kaut kur nozūd, bet es dodos pie Rūdiņa, kurš bija palicis dzīvoklī un šobrīd spēlēja kaut kādu NHL spēli uz kompja. Pienāk tētis.
t: - Kas jūs esiet?
ms_soul : - Emīla draugi. Es esmu Baiba.
t : - Un kāpēc tu te atrodies?
m: Atnācu ciemos pie Emīla.
t: Hmm... Nē, tu nedomā, ka es uz tevis esmu dusmīgs, bet kā var tādā nekārtībā draugus aizcināt?
Klusums.
m: Nē, nu es saprotu.
t: Kas tad ir saprašana?
(Šajā brīdī iedomājos par intuitīvisma hermenētisko apli, bet nospriedu, ka tas būtu nevietā)
m: Tas ir grūts jautājums.
Tētis aiziet. Rūdolfs turpina sēdēt pie kompja. Kad tētis pazūd no dzīvokļa sākas apspriede. Kā izrādās tētis bija arī kārtīgi nopratinājis Rūdolfu, kurš izskatījās galīgi sabijies. ( Sākot ar jautājumiem - Kas tu esi? un Kāpēc tu te atrodies? beidzot ar Cik labi tu spēlē? un Kur tu iepazinies ar Emīlu? ).
Bet situācija pat par sevi diezgan amizanta. Iedomājoties visu no viņa skatupunkta... Kā izrādās tētis bija ieradies arī no rīta un atradis savu vecāko meitu guļam viņa gultā, blakus nepazīstamam puisim. Vakarā, atkal ierodoties mājās, istabā sēž nepazīstams čalis un kaut ko dara pie komja ( kā izskatās, laiž vīrusu iekšā, jo Rūdis tajā brīdī regulēja spēlētāju spējas īpašā tabulā ), vēlāk ierodas viņa dēls, ar vīna pudeli rokā un nepazīstamu meiteni blakus....

Bet mēs turpinājās sēdēt pie Emīla, sagaidījām Rudzinsku Tomu un pavadījām pavisam labu vakaru.

Bet tagad - uz skolu, draugi ;)
See ya.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Piektdiena, 5. Oktobris 2007 23:33
Drausmīgi slikti.
Ir atgriezusies tā sajūta...

3CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend