Vakar biju uz Brāmsa Rekviēmu. Pārpasaulīgi skaists, bet nemaz un ne druskas neuzrunāja. Laikam pie vainas vācu valoda. Vārdam ir liela nozīme.
Biju arī uz "Fracture". Diezgan skatāma filma par spīti tam, ka filmas lielāko noslēpumu varēja nojaust jau pirmajās 5 minūtes. Bet vismaz tēlu attīstība varen izdevusies. Un galveno varoņu izvēle arī vairāk nekā laba.

Beidzot saņēmu materiālu 6.09. Būs jāpastrādā. Un būs naudiņa. Labi.

Naktī aizbraucu uz kojām, samīļoju Arti, un pēc stundas, ierodoties mājās, mani pēc Viestura apciemojuma apmeklēja Rūdiņš ar Pērci (+-3.00) Pārējā nakts - spēlējot zoli, klausoties muļķības un neatklājot Pēterim nevienu noslēpumu.
Esmu mazliet labāka.

Ai, bet es protu mācīties tikai no savām kļūdām.
Skriešu ar pieri sienā. Vismaz trīs reizes. Un neiešu apkārt. Ne jau par spīti. Muļķības dēļ.

Bailes, tā pat kā viss cits, ir radītas, lai tās pārvarētu.