Miers turpinās.
Vakars kopā ar Emīlu domās par šo un to.

Ir lietas, kuras vienkārši ir. Tās ir jāspēj novērtēt par spīti tam, ka nespēj ar prātu izskaidrot notiekošo.
Viņš ir tas, kuram uzticos.
Draudzība.

Ai, bet es brīžiem nezinu, ko iesākt ar savu dzīvi.
Šis ir tāds brīdis.

Nenormāli stulba sajūta.

Nejūtos nekur piederīga.

Ziniet, es melotu ja teiktu, ka negribu atpakaļ Domeni.
Mazliet ilgojos pēc darba sajūtas. Tāda darba, kāds ir tur.

Man ir bail.
Vienkārši bail.

Rīts tiešām ir gudrāks par vakaru.

Tikai dieva dēļ neuztraucieties par mani.
Es dzīvoju mūžīgā nostaļģijā.