Šodien ir svētdiena, un pēdējās 3 dienas pagājušas "Papiņam 40" svētku ietvaros.
Piektdienā vēl biju Rīgā. Pēc netusētās nakts bija itin viegli pamosties, sataisīties un jau 12.00 būt Skultē. Tātad pēc pāris stundām biju jau pie Limbažiem, viesu mājā "Meža salas" - fantasiska vieta, 4 dīķi, mājiņas, pirts, džakuzi utt. utml. Satiku visus vecos ģimenes draugus, labākos radus utt. utml. Visa nakts pavadīta jautrībā un neaizmirstamās spēlēs. Vēl arvien patīk sapīpēt un sadzert ar savu veco ( Uz mammas sašutuma pilno jautājumu - KO JŪS ATĻAUJIETIES??, īpaši patika tēta atbilde : "Viņa ir liels cilvēks. Pati saprot, ko dara". )
Pusi no sestdienas vēl pavadīju tur gozējoties saulītē, un nākamo dienas daļu - pie jūras un mājās turpinot ķert iedegumu. Tētis un mamma vairs bezmiegu izturēt nevarēja, es - jau ar to apradusi - aizvadīju lielāko daļu ciemiņu un ap 1.00 jau saldi gulēju.
Šī diena, savukārt, - pie jūras absolūtā mierā.
Dzeru DLightus un baudu dzīvi. Nostaļģiskais garstāvoklis ir garām, tagad tikai mūzika un darbs. Neko citu ne gribās, ne vajag.

Vēl divas nedēļas. Un tad arī septembris.
Esmu nobriedusi taisīt vēl pēdējo tusiņu pie sevis. 1.septembrī. Skultē. Par godu šai vasarai - jo, par spīti visam, tā bija labākā, kas man bijusi.

P.S. Aizmirsu pieminēt, cik ļoti savdabīgi izrunājos ar mammas un tēta diviem labākajiem draugiem (Dainu un Gunti). Katru atsevišķi un par citām tēmām, bet padomi un piemēri iz viņu dzīves bija nepārspējami. Saprotams - zem krietnas grādu devas, bet tas faktu nemaina.