Manā makā zelta oļi.
Tavā - smīns
Un pelēks nemiers.

Un brīžiem man vienalga.
Drīksti mani piečkarēt,
Tikai nepieradini.

Romeo tikko rakstīja par savu sapņu meiteni.
Ideāls.

Atceros, ko Lilita reiz man par tiem mācīja.
Ideālu nav. Tā ir nezāle, ko mēs iesējam savā prātā. Tikai es nedomāju, ka tas ir slikti. Ideāls ir nerakstīts kodekss, pēc kā mēs tiecamies.
Vienīgi... Vai mēs drīkstam tos likt ievērot citiem?

Tā ir mūsu izvēle, ko mēs daram ar savu dzīvi.
Es neciestu, ja kāds to dzīvotu manā vietā.