Dzīvojot, biju aizmirsusi vienu ļoti svarīgu faktoru.
"Tu esi atbildīgs par to, ko pieradini", atgādināja Blūms.
Es tēloju, it kā tas man neko nenozīmētu. It kā es būtu viena...
Bet cilvēki ātri ļauj pieradināties. Tikai es esmu savādāka.
Varbūt tāpēc nesaprotu.

Bet es baidos, ja cilvēki ļauj pieradināties. Tas uzliek saistības. Es neciešu saistības.
Varbūt tāpēc nevienu pārāk ilgi nelaižu klāt.
Tas ir viņu pašu labā.
Es neesmu uzticams cilvēks. Un neviens negrib tikt sāpināts.
Runa nav par mani.
Runa ir par jums.

Un tik ilgi, kamēr es esmu vienkārši cilvēks, kam var piezvanīt 5dienas vakarā,... tik ilgi viss ir labi.