Vakar Dāvim palika 20. Un Pēterim šodien vārda diena.
Bija tusiņš.
Vecrīgā.
Es nekad nesvinēšu savus svētkus Vecrīgā. Mazliet garlaicīgi un mazliet nožēlojami.

Šis rīts pagāja +- kā visi pārējie pēctusiņu rīti. Dzerot aukstu citronūdeni un sajūtot viņa pieskārienus uz savas ādas.


Stulba iemesla dēļ es par viņu domāju arī tagad.
Nē, nē... es neesmu iemīlējusies. Kā gan es to varētu? Man tas nav tik vienkārši... Bet kaut kas šoreiz manā apziņā tomēr nogāja greizi.
Esmu auksta.