Pēdējās dienas pagājušas diezgan similāri.
Pirmdiena - vienā skriešanā - no rīta gada runa pie Kantānes, pēc tam - skriešana uz Ķīpsalas mūzikla atlasi un speča exis. Tas viss - 2h ietvaros. Jā, specī 8. Pelnīti.
Nekas... Arī sportiņā ielika "pelnīto" 7, bez visa 1600 m skrējiena. Nē, nu tas, ka es neeju uz stundām ir vairāk nekā skaidrs, bet, tās atzīmes, kas man tur bija ir vnk ģeniālas.

Pēc tam - super dārza tusiņš pie Reiņa. Ar Macatu, pandemu, Oskaru un, protams, pašu Reini. Ļoti, ļoti patika. Cik labi tā atlaist.

Otrdien, savukārt, bija exis jazz klavierēs. 7. Pelnīti.
Pēc tam paspēlēju basiņu. Nākamnedēļ tomēr ieskaite. Un pēc tam - atkal pie Reiņa. Ar Arti, Žaneti un pandemu.

Kā redzi, viss iet no rokas. Un vēl par mani atcerējās pusis no BBH. Pelnīti??

Vispār, viss notiek tieši tā, kā es biju gaidījusi. Jūtos dabūjusi to, kas man pienākas.
Ko esmu pelnījusi...

Saruna divu mazo mūziķu starpā :
- Ej dirst!
- Ej apēd savu čellu!

Šodien neko nedarīšu.
Klausīšos poprock un skumšu par to, ka man nav par ko skumt.
Un staigāšu pa lietu, slapja un samirkusi.
Un cerēšu, ka pienāks kāds klāt un piedāvās lietussargu.
Un tad es viņam teikšu, ka es skumstu.
Par to, ka man nav, par ko skumt.

Šodien paziņoja informātikas ieskaites rezultātus.
Kā vienmēr...
9. Viens punkts līdz 10.
Kāpēc es nekad neko nevaru pabeigt līdz galam?

Kurš normāls cilvēks šādā laikā vēl iet uz solāriju?