Vakar Šmukstu Elīna svinēja savus 19. Dresscode : Francija ( kabarē un Pjēri ).
Ar Austru nopirkām klēpi ar tulpēm, "Vīrs, kurš gleznoja mandeļkociņus" un maisiņu ar... mandelēm.
Saģērbos kā Francijas mafijas mazmeita un pieslēdzos spēlei. Jā, vakars tā nekas... Vīns un Fondjū. Un le Fruance. Ģeniāli. Ar kaudzi cilvēkiem. Gaumīgi. Visu vakaru pavadīju virtuvē slēdzot dažāda veida derības ar Abaroniņa un Liepiņa jaunskungiem. Interesanti, katrā gadījumā.
Ap 3.00 AR Austru braucām uz mājām. Paskatījāmies "Tauriņefektu" un atlūzām.

Rīts piesātināts ar cigarešu dūmiem pievilkušām drēbēm un ūdensglāzēm.
Mazliet mīlu šo pagurumu.

Es nekad nesapratīšu cilvēkus, kuri uz otra emociju rēķina cenšas celt sevi uz pjedestāla. Nekad nesparatīšu tos, kuri ir gatavi nodot savu tuvāko tikai par nelielu vērdiņu savā sirds kabatā. Nesapratīšu tos, kuri melo un apmelo, lai gremdētu.
Vienkārši nesapratīšu to snobismu, to teatrālismu.
Nekad.

Jo man nav, no kā slēpties. Man nav kauns.
Par sevi.

Vakar es uzzināju daudz ko jaunu.

Uzzināju, ka domene tiešām mazliet ir intrigu vērpēju savienība. Laikam jākāpj ārā no sava rozā ziepju burbuļa un jābeidz ticēt, ka visi cilvēki ir labi. Bet kā ir ar tevi? Tu tam tici?

Labāk tomēr būtu bijis nezināt.

Tikko pazvanīja kaut kāds čalis Normunds un piedāvāja spēli. Baltic Beach Hotelā. Mazliet šoks.
Piekritu.
Trīs taimi.
Es taču neizvilkšu.
Bāc!
Muļķe.