Nu ko... Rīt braucu uz kaimiņezemi Lietuvu, Klaipēdas jazz konkursu.
Galvenais, esmu tikusi puslīdz skaidrībā ar improvizācijām un to, ko vilkšu mugurā ( speciāli šim nopirku melnu kleitu ar maziem, baltiem punktiņiem un sarkanu siksniņu ). Šodien "mazliet" iztērējos, bet tas tā, cēlu merķu labad :p
Vispār jūtos puslīdz ok. Sapirkos visvisādus pričindāļus, sākot ar auskariem, krellēm, beidzot ar šampūnu un zeķubiksēm. Jā, iepiršanās gan uzlabo omu!! :) Tas ir fakts.
Biškīt gan ar veselību vēl problēmas ( dzeru balzamiņu :p un darbinu vitafonu ), bet kopumā fīls ir tāds... nekas.
Es jau zinu, ka šausmīgi uztraukšos, bet cerams, ka izdarīšu visu tik labi, lai man pašai liktos, ka bija labi!
Novēliet man veiksmi mīļie draugi! Šobrīd es jūs visus mīlu! (Pie vainas balzams ;P)

Ā! Gandrīz jau aizmirsu! Vakardienas sapnis...
Es ar pandemu sēžam pie kaut kādas mūzikas skolas ( kura atrodas Kongresu nama vietā ), man līdz ir maiss ar kokaīnu, un mēs sadomājam sašņaukties! Stāsts garš ( kokaīnu biju dabūjsi no mammas, kura nodarbojas ar kontrabandu un kokaīnu un marihuānu stūķē zobubakstāmajos ). Jebkurā gadījumā, mūs iztraucē Santa, bet mēs, negribēdamas dalīties, ātri tikām vaļā un sākām šņaukties. Likās, ka galīgi neiedarbīgs tas koks, tapēc zvanīju Mr. Zaļajam ( rūdītam narkašam ), kurš paziņoja, ka kokaīns, ko pērkam LV ir pilnīgs draņķis un nav brīnums, ka mums neiedeva pa galvu. Šajā brīdī sapnis pārtrūkst un sākas jauns - esmu mazā zivtiņa ( tāda, kā Mario spēlēs ) un cīnos ar lielajām zivīm, kuras ir nejaukas. Beigās labie tomeŗ uzvar ;) Bet svarīgais šajā visā ir tas, ka to,ka zivtiņa ir kokaīna izraisītā halucinācija es sapratu tikai pastāstot savu sapni pandemai. Pirms tam man tas tiešām nebija ienācis prātā. Bet vispār forši... Biežāk šitādus sapņus ;)

Lai nu kā...
Turiet īkšķus. Buenas dias, mia carra!