Šodien noskatījos "The departed". Protams, filma kura saņēma Oskaru kā labākais mākslas darbs 2006. gadā, bija jāredz.
Nū... Nezinu, kaut kas īsti neaizķēra. Varbūt pietrūka tā monumentalitāte, filosofisko frāzīšu utt., kas parasti prasās Oskarotajām filmām.
Jo ideja jau ir pat ļoti ok. Tikai kaut kā par maz...
2 h kā uz adatām. Ja kino uztver kā kaut ko vairāk, nekā tikai laika pavadīšanas veidu, bet atslēgšanos un sevis interpretēšanu kādā tēlā, tad filma ir tiešām stresaina.
Jā, režisora darbs bija ļoti profesionāls, aktieri arī. Sižets tāpat - viens liels mezgls, domājams, ka pēc kāda laika vajadzēs noskatīties vēlreiz un tā kārtīgāk apdomāt. (Brīžiem prieks skatīties kā lielie kino guru taisa filmu!)
Kopumā jau man patika, bet mazliet esmu vīlusies - gaidīju ko labāku.
Vēlreiz apskatot Oskara nominācijas labākajai pilnmetrāžas filmai, jāatzīst, ka šis bija labākais variants, un tomēr... Un tomēr...
Jā, būs jāpaskatās vēlreiz.

Šodiena - viena liela laža. Atkal izbraucu visur, lai gan nebiju neko darījusi. Ir lietas, kas nemainās.

Daudz domāju par Lilitu. Man viņu vajag, vai nevajag??
Un tad vēl iedomājos - vai es raudāšu, kad aizbrauks Paredzamais?

P.S. Brīvdienās laikam tomēr palikšu Rīgā, izdarīšu beidzot visu, kas jāizdara, jo gribas mieru. Jā, jā... Vēl vairāk miera no mācībām. Skaidrs, ka divas dienas ir tieši laikā, lai visu paveiktu. Saņem sevi rokās, Baiba! Neko negribās darīt...