Biju Skultē, mājās.
Atbraucu, cerēdama, ka mani sagaidīs kā vēl nekad - tik ilgi pirmo reizi nebiju bijusi tur, bet... kaut kas nebija īsti tā, kā vajadzēja.
Lija lietus.
Tas nolādētais lietus...
Piebrauca mans vilciens, bet mamma nebija atbraukusi. Labi, gāju ar kājām - nav jau necik tālu ( nē, nepavisam nav tālu ). Tad, kad biju jau pusceļā, viņa zvanīja un teica, ka tomēr tūlīt brauks (nu kāda jēga? Es jau tāpat tūlīt būšu mājās), bet pēc 1 min. viņa jau bija klāt.
- Čau.
- Jā, es nezinu, ko lai ar to visu dara, pazvani tam, tam, tam... blā, blā... - viņa runāja pa telefonu.
Pēc tam viss kā parasti, apskāvieni ( no kuriem es, kā parasti, centos izvairīties ), tētis ( - Čau - buča, - Čau - buča ) un māsa, kura gulēja aplimusi gultā... 
- Uztaisīsi man kaut ko ēst?
- Nu uztaisi pati!
- Ā. Nu labi. Tad es negribu ēst.
Nezinu, kas bija ar mani. Visu laiku cietos, lai nesāktu raudāt. Jau vilcienā, kad zvanīju, lai paziņotu, ka tūlīt būšu klāt, bet viņa teica, ka nevarot man atbraukt pakaļ. Esot vēl šis un tas jāizdara.
Bet lietus tikai - pakš, pakš, pakš, - uz palodzes.
Iegāju istabā, iegūlos gultā un sāku skatīties TV3. Ienāca mamma - nosēdās man blakus un prasīja - viss kārtībā?
Es paskatījos uz viņu un sāku raudāt.
Lielām, milzīgām asarām.
Nezinu, kas notika ar mani. Viss taču ir kārtībā, vai ne? Tikai man, kā muļķei, gribējās sajusties mazai, vārgai un bezpalīdzīgai. Un ļoti mīlētai. Kā bērnībā...

Vēlāk aizbraucām uz jūru. Ar suni un māsu, un mammu. Pastaigājām, laiks bija palicis fantastisks. Parunājām, paklačojāmies. Kā senos laikos.
Tad satiku mrs_brightside, parunājām, pasmējāmies. Ārprāc, cik sen nebiju viņu satikusi!! Tāds prieks!
Vakarā parunāju ar Mr.P... es nezinu, kas ar mani. Visu laiku gribas būt nepamatoti nejaukai. Laikam tiešām vajag Lilitu. Jā, jau nākamnedēļ viņai pazvanīšu! Runājot vēl par Mr.P... lai cik ļoti es censtos to noliegt, laikam es arī esmu noilgojusies. Pieradums.

Bet šodien ārā bija fantastisks laiks . Jutos fantastiski.  Atkal nodauzījos pa āru.
Un tagad esmu atpakaļ lielpilsētā.

Kā vecos, labos laikos...