Izbērtās sajūtu kapsulas - 25. Februāris 2007
Jūnijs 2013
 
 
 
 
 
 
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
 
 
 
 
 
 
25. Februāris 2007
Svētdiena, 25. Februāris 2007 12:30
Dārgie, esmu mājās.
Vēl nejūtu vēlmi stāstīt savus iespaidus un pārdzīvojumus.
Pārāk nogurusi. Tomēr esmu gulējusi 1,5h.
Tas visu izsaka, vai ne??

Man ir ļoti labi.
Idēls.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Svētdiena, 25. Februāris 2007 19:29
Mana Eirovīzija 2007

Nez ar ko lai sāk.
Tik daudz, kas noticis, ka tiešām nezinu, ko no visa notikušā jums pastāstīt! Un kas jums varētu interesēt!!
Bet lai iet...

23.02. Sākums.
8.00 izbraucām no Zaķusalas. Mr.P atkal bija tik labs, ka mūs ar Una4ku aizveda. Jē, mazliet Jamie Cullum no rīta, un labs garastāvoklis  garantēts.
Tātad, izbraucām no Zaķusalas - okupējām autobusa aizmuguri ar Red bee meitenēm (un puišiem) un normāli pajautrojāmies.
Tik daudz dzirdējusi un runājusi par/(ar?) gejiem kā šajās dienās, neesmu  visa gada laikā. Tas tāds - mūsu E2007 aktuālais temats.
Tātad... aizbraucām uz Ventspili, iečekojām mūsu telpas, skatuvi, zāli un gājām apskatīt pilētu.  Kopā ar mūsu pārējiem abiem backiem - Elīnu un Robertu. Uzreiz jau uzstādījām mērķi - vajag atrast solāriju, kurpnieku (jo Elīnai zābakiem zolītes bija jānomaina) un  labu kafejnīcu. Jap, kurpnieku atradām itin viegli, arī  blue box tur par, centrā, vien rēgojās. Un "King Lion"  japānis mūs aplaimoja ar savu suši. Fantastika.
Pēc intensīvā solārija, kur Ela paņēma 9 min., bet es - 12. laidām atpakaļ uz Olimpisko halli.
Tūlīt arī atbrauca pārējā mūsu komanda un gājām iekarot viesnīcu. Jā, tā nepavisam nebija slikta, bez tam - 3 min. gājienā no halles. Super! Un vēl jo labāk - mums pretī ievākušies Lenī ar savu sastāvu!
Samēģinājām, izgājām cauri sound chekiem un vakara režijas mēģiem. Ātri vēl aizbraucām uiz veikalu ( plkt. 21.55 ) ;), un tur, izkāpjot no mašīnas, uzreiz pamanīju kaut ko sudrabotu sniegā. Paceļu, izrādās - telefons. Ieslēdzu, nav PIN pieprasījums. Cik labi. Tikai baterija gandrīz beigusies. Nekas - aizbraucām uz viesnīcu, pielikām pie lādētāja, pazvanījām uz nr. "Mājas" un sarunājām rīt satikties un atdot!! Cik mēs labi, vai ne?? 
Un pēc tam - pārtijs viesnīcā, jo Lenī backam Renāram - dzimšanas diena!! Super!! Gājām tusēt pretējā istabiņā!
Tas izvērtās par pamatīgu varku, kur epicentrs vēlāk izrādījās  mūsu, 210. istabiņa. Šķiet, tur bija novākušies gandrīz visi, kuri palika šajā viesnīcā! Mazliet alkohola, mazliet mēmā šova, daudz cigarešu. Laura toletē.
Nu, lai gan tur notika daudz un dikti, vakara nagla vienalga paliek Laura teksts pēc kūkas pasniegšanas un nobaudīšanas Renāram (kas vien jau bija super!! Ar svecītēm un "Happy bithday to...") - tātad -  "Es esmu 3 mēnešus nostrādājis ASV, bērnu nometnēs, un zinu, kā tas tur notiek!". Pēc tā, viņš svinīgi pacēla torti, un... skaisti iegrūda to Renāram ģīmī. Visas sienas, viss paklājs, visas derēbes, visas gultas ar šokolādi un putukrējumu (nabaga viesnīcas apkopēji)!! Hehe, "Kas jauns!" fotogrāfam un dzeltenās preses guru -  Milleram, šis bija īsts saldais ēdiens!!
Protams, Lauris piedzēries līdz nemaņai (neteikšu jau, ka knapi nostāvēt varēja! Braši juau turējās, bet...), viņa tualete pārvētrusies par dūmu kameru... bet kuru gan tas interesē?!
Pēc tam - kad visi beidzot pameta mūsu telpas, turpinājām malkot balzamu un spēlēt kārtis.Uz izģērbšanos Ar diviem pārsaldinātiem čaļiem. Nu tādiem... superziliem!! Un superapzinīgiem!! Viens no viņu tekstiem : "Nē, nē, mēs šovakar vairāk nedzersim! Rīt toēr tik nozīmīga diena. Eirovīzija jau nenotiek katru mēnesi. Un ne jau katru reizi arī tiekam!!" Smieklīgi!!! Neko - kārtis gan mēs paspēlējām -  man, kā jau parasti, kārtīs veicas, un nenovilku gandrīz neko. Atšķirībā no ( nu jau ) exjubilāra, kurš spēles noslēgumā sēdēja ar spilvenu priekšā kājstarpei!! Vēlāk - duša 4atā, kas arī bija normāls vakara noslēgums!! Vēl tikai masāža, jo mana mugura un Elīnas ķermenis solārijā bija... pārcepies sarkans. Un tad - ap 4.00-5.00 beidzot arī miedziņš.

24.02. Lielā diena.
Tā kā ģenerālmēģinājums sākās 14.00, tad mums bija pietiekami daudz laika, lai atkoptos un sakoptos.
Saģērbāmies, sagrimmējāmies un gājām uzstāties. Viss notika bez lieliem starpgadījumiem. Pēc tā - pusdienas un līdz lielajam koncertam, kurš sākās tikai 21.00, pusotra stunda miega.
Mazliet vēl pamēģinājām, sataisījāmies. Un bijām gatavi.
To, kā mums veicās, paši redzējāt. Man galvenais bija adrenalīna un ekstāzes deva, ko saņēmu visā šajā pasākumā.
Pārģēbšanās laikā sapratu, ka arī mans klasesbiedrs Uldiņš ir te. Un arī to, ka būs jāpievienojas Elīnai, un jādodas uz pirti, par ko viņa visu laiku runā! Afterpārtijā dabūjām iekšā arī kopāniju, ar kuru vēlāk devāmies uz Dundagu ( kur Edgaram - čalim, kuru vakar pirmo reizi iepazinu, ir māja ).
Vēl Ledus bārā mazliet iedzērām, ar Unu un Uldi paslidojām, un tad arī devāmies prom.Mums beigās arī pievienojās Ksenija ar savu paziņu un Liene ( menedžere) .  Tā nu, pēc nepilnām 2h, ar visām 4ām mašīnām bijā klāt.
Iepazināmies. iegājām pirtiņā, un notusējām līdz kādiem 6.00-7.00. Pavisam forši. Patīk man šādi pasākumi. Nomazgājāmies un gājām gulēt. Kādi vēl palika, bet es jutos pārāk nogurusi, lai  vēl tusētu!!

25.02. Atiešana.
Gultā iepazinos ar Raiti, kurš vēlāk mūs ar Una4ku un Uldi veda uz Rīgu. Mazliet parunājām, bet drīz jau es gulēju saldā miegā. Pēc 2h ilga miega, bijām jau gatavi doties uz mājām. (Mēs tādi bijām pirmie, jo pārējie vēl čučēja!! )
Labi sanāca - Ksenija un  viņas draugs Reinis (jā, jā, sākumā braucām 6 vienā mašīnā!! ) attapās, ka viņiem sākotnēji vajag atpakaļ uz Ventspili ( kas bija 60 km  (un vēl atpakaļ - 120 lieki km ). bet ko darīt!! Reinim tur stāvot mašīna. Nu, aizbraucām, izlaidām viņus, un beidzot varējām doties back to Riga.
Pavisam jauki parunājam. Forš tas Raitis izrādījās. Verētu kādreiz kkur satusēt!!
Tagad esmu mājās. No 13.00-18.00 gulēju. Un tagad esmu gatava skatīties "Brokeback mountain".
Jauki.
Jūtos patīkami nogurusi. Dievinu šo sajūtu.

P.S.Varbūt vēlāk pievienošu kādu bildi. Šobrīd man vēl neviena nav!!
P.P.S. Atkal zvanīja tas Ārčijs. Necēlu. Mums beidzot ir jāizrunājas.

Apsveicu, ja esi ticis ar šo visu makulatūru galā. Ja es būtu tavā vietā, man tas nebūtu izdevies!!

 

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend