Esmu pārgurusi.
Šodien mazliet pašopingoju - šo to iepirku, biju uz solāriju, uz mēģiem un esmu pārgurusi.
Ai, cik ļoti gribēju Macītim dzimšanas dienā nopirkt "English Grammar in Use", bez kuras viņš ( es nezinu kā!!, bet ) ir izticis pusotru gadu. Bet nesanāca man šo extru īstenot! :(
Aizgāju arī uz solāriju. Un sapratu, ka mana ādas krāsa palikusi jau pāraristokrātiski bāla.

Biju Sound divisionā un pēc tam - Sarkanā paēdu vakariņas. Jauka vieta, ziniet. Atstāju tur pusi savas stipendijas. Muļķe.
Tad - horeogrāfija, un visu beidzot esmu mājās.
Cik ļoti gribas, lai tā Eirovīzija ātrāk beidzas. Es vnk nespēju vairs ar sevi tikt galā - jūtos briesmīgi. Pārgurums. Un jūs jau ziniet, cik ļoti tādas lietas atsopoguļojas uz ķermeņa.
Viss - pēc Eirovīzijas - nedēļas kūre pa saloniem ( varētu aiziet arī uz masāžu, ja vien nav kāds, kurs piesakās to veikt!! ), jāsaved mati kārtībā, un jāizbauda mākslīgā saule.
Nākamnedēļ vispār jāsāk strādāt. Ar sevi. Figūru, pašsajūtu, skolu, zināsānām. Tas nu ir pateikts un izlemts.
Šobrīd es sev nepatīku.

Rīta pusi pavadīju kopā ar māmiņu. Kuru nebiju satikusi vairāk kā mēnesi. - Ārprāc. Tas taču ir pietiekami liels attaisnojums, lai neietu uz skolu!! Jauki papļāpājām, iepirkāmies... tiešām. Nebija pat tā stulbā pēcsajūta. Bija labi. Uz brīdi palika tā silti.

Esmu pērkama un auksta.
Jā, Es jau teicu, ka šodien sev nepatīku.