Ja pārmācies, tad tas rada dīvainu efektu ( tādu, kā šodien, kad galva vairs nestrādā, un tu smejies par katru sīkāko muļķību ), bet ja nemācies - tas rada vēl dīvaināku ( kā mēs to SKAIDRI varam redzēt Naurī ).
Smieklīga diena.
Bungās bija ieskaite. Protams, visi pasniedzēji nez kāpēc domā, ka es daudz no tām bungām saprotu un BAIGI labi varu kko nospēlēt ( nē, nu nevar jau teikt, ka man nepatīk, ka viņi tā domā - zini, tomēr glaimi un tā... ) BET tā diemžēl NAV!! Es bungās ņihihuja ( piedod, lūdzu par rupjību ) nerubiju. Nu ok. Ar koordināciju ir labi, bet ritma figūras ir tādas, kādas viņas ir...
Bet Indriķis, protams, man pajautā to pašu grūtāko - rumbu, sambu un second line. Un vēl iedod grūtāko lapas lasīšanu un shuffle tempā 140. Un sajūtas baigi laimīgs. ( Brīnums, ka neiedeva swingu 160 ) Bet es protams, izgažos,... bet viņi jau tā pat ielika 8. Tikai žēl, ka atzīme jau SEN man vairs nav galvenais.
Viss puslīdz nokārtojies. Atlikušas tikai jazz klavieres, klasiskās un bass... Nav tik traki! Galīgi nav tik traki.
Ja nākamgad mana stipendija būs mērama robežās no Ls 30-45 , tad gan es smiešu. Un kā nu ne - tu taču arī smietu. Un priecātos.