Perfektā svētdiena.

Šodien piecēlos 12.00
Uztaisīju brokastis un tikai tad konstatēju, ka mājā neviena cita nav. Mazliet paskatījos TV ( ko nebiju darījusi aptuveni mēnesi ), mazliet pamācījos, mazliet sakopu sevi un ap 17.00 devos uz Vecpilsētu.
Nopirku cigaretes un aizgāju uz Baznīcu - man ieejot kāds sāka spēlēt ērģeles. Tik pārpasaulīgi skaisti, ka mani pārņēma tāda nostaļģija, tādas tirpas cauri visam ķermenim... un es uz vietas varēju sākt raudāt. No saviļņojuma.
Satiku mīļoto Santu, paēdu fantastiski gardu suši Double Coffee un tad... tad mēs gājām uz Albertviesnīcu. Pirmo reizi mani tur aizveda draugs Ārčijs. Es jau biju aizmirsusi, cik jauki tur ir. Tā mēs pāris stundas nosēdējām pie karstvīna glāzēm, runājot par dzīvi.
Esmu mājās, uztaisīju vakariņas, un tagad pēkšņi uznāca vēlme noskatīties kādu "Friends" sēriju.

Esmu absolūti gatava jaunajai nedēļai. Jā, un vēl... jūtos atpūtusies.
Vai nav vareni?