19 March 2007 @ 11:40 pm
filozofiskas pārdomas aus tema->niemand verkannt mich  
Asaras ir gandrīz uzkāpušas līdz tai vietai,
kur jātek tām ārā.
Nepatīk.
Domāju par dzīvi, un zinu-
niemand verkannt mich*

Tas mani skumdina.
Ļoti.
Nav neviena kam zvanīt.
Kaut arī pulkstenis vien 23:44 rāda.

Neviena,kas palīdz.
Neviena,kas mierina.
Neviena,kas SAPROT!

Vairs nezinu kur mana vieta.
Virs, vai zem zemes.
Šeit vai citur.
Tur.

Ich bin schwarzgallig.
_________
*neviens mani nesaprot (tulk. no vācu val.)
 
 
Current Mood: skumīga
šobrīd dzirdu: too little, too late