Mazs virpulis vēderā, un neliels apmulsums galvā. Lūk tāds ir mans 6dienas rīts. Tas rīts, kad es satikšos ar TO Tomu.
Kur mēs iesim? Ko darīsim?
Par ko runāsim?
Jā, izklausās pastulbi.. Bet tas mani tik tiešām. .Nez.. Kā lai atstāj labāko iespaidu, lai mēs rīt brauktu uz Jūrmalu? Es negribu,ka tas viss pazūd. Viss ir tikai knapi sācies.
Un vēl es nesaprotu,ko teikt Andim, ko nē. Man ar viņu vispār jārunā, arī par to,lai viņš saņemās un sāk mācīties. es negribu, lai viņu izmet. Kaut arī bieži vien viņš mani noved, tomēr viņš ir arī viens no maniem labākajiem draugiem-zēniem.. Kā lai viņu piespiež?
Ja kādreiz man vajadzēja ar viņu runāt pie tējas, tādēļ, lai viņš man iemācītu dzīvot, tad tagad tas ir vajadzīgs, lai es viņu sapurinātu. Jau vakar,kad ar Juku nācām pie manis, par to runājām,ka nedrīkst ļaut viņam padoties pavisam.. Bet kā lai to izdara?
Uff.. Aptuveni pēc stundas es eju no mājas. Eju, lai.. nez.. Hmm..
Atkal uztraukums uzmetās.
Nu ja, būs jau labi ;)
P.S. Kakliņš sāp. Tas man galīgi nepatīk.. Šodien svarīga diena. Un nākamnedēļ tādas svarīgas dienas.. Uff.. Ka biezs... Bail..