esmu lepns par sevi, pašapzinīgs, visu varošs un visu darošs. šī sajūta mani nepamet jau kopš sestdienas. es iesitu sienā naglu!!! paldies visiem, kas mani atbalstīja šajā lielajā darbā. akcijas rezultātā es nopirku elektrisko urbi un tagad zinu, kas ir perforators; esmu turējis rokā garenu plastmasas gabalu, ko zinātāji sauc par dībeli un esmu informēts, ka smagai gleznai vispiemērotākais āķis ir "desmitnieks". brīnišķīgi. man ir pagaidām vēl tikai tāda pusapzināta nojausma, ka tuvākajos 10 gados es varētu šo varoņdarbu atkārtot..
- 5kg pirmajā nedēļā. vienīgā nelaime - joprojām nav atbildes uz jautājumu, kāpēc man tas ir vajadzīgs..
kāpēc cilvēki, maitas nerunā?! kāpēc neklausās?! kāpēc nejautā?! un kāpēc neatbild?!
daži skolotāji tiešām ir maitas. tikko ēdnīcā dzirdēju kā 9gadīga meitene apmierināta rāda tēvam punu un paskaidro, ka haris viņu pagrūdis, bet skolotāja harim likusi, lai nopērk čipsu paku. kā kompensāciju. tu vari bērnam 6 gadus borēt, cik čpsi, kola utml. ir riebīgi, bet te nāk gaišā un viedā skolotāja. čipsi - tā ir balva. čipsi - tā ir atvainošanās. un piedošana.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |