4. sept.
vakar skatījos filmu "vorošilova strēlnieks". un pēc tam domāju - nu kā var ne no kā filmu uztaisīt. sižets banāls - džeki iedzēruši, vajag sakoļīt kādu skuķi, ierauga uz ielas pavirši pazīstamu kaimiņieni, uzaicina uz īsu brīdi paciemoties, iedzirda un izvaro. un pēc tam atlikušo filmas daļu notiek cīņa par labā uzvaru;) tak stulbākais tas, ka meitene savā prātā domā, ka tas viss ir pilnīgi negaidīti noticis. un ikviens džeks uzskata, ka pati gandrīz uz visu netieši parakstījusies. ok, izvarošana ir vardarbība un kā tāda ir nosodāma. pieņemsim, ka izvarošana nenotiktu. tikai tāda apjomīga skūpstīšanās ar daļēju izģērbšanu. gala emocijas un uzskati par notikušo būtu apmēram tādi paši - pilnīgi pretēji abām pusēm. tad varbūt šo uztveres atšķirību lietderīgāk mācīt jau pirmajās klasēs, ne kristīgo mācību?!
ja reiz ir tik dadz ekrāna saudzētāju,
kāpēc neviens man nepiedāvā krāna saudzētāju?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |