Emociju miskaste

Things I want to remember


Reply To:

Kā man tā dzīve besī... @ 18:57

[info]mrs_brightside:

Quoting myself -
"Taisnība jau vien ir - laiks visu saliek savās vietās. Nav tā, ka Viņš Tev visu tikai ņemtu nost! Jā, Viņš paņem, bet kko vienmēr dod pretī." - Šķiet, ka šobrīd Viņš ir atņēmis visu, pilnīgi visu un man vairs nav nekā. Arī to, ka kkas tiktu dots, es neredzu/nejūtu/nedzirdu. Bet varbūt tā tikai šķiet, varbūt esmu par slinku/stulbu/gļēvu, lai paceltu savu pakaļu un kko ieraudzītu. Varbūt!

Tik iekšēji slikti, kā ir tagad, sen nav bijis. Ārēji es izskatos slikti, bet iekšēji, iekšēji ir tāds vraks, ka pašai brīžiem bail no sevis. Visas manas dienas - vienādas. Maijā un jūnija sākumā tik ļoti gaidīju šos brīžus, kad viss būs galā un beidzot varēšu darīt visu to, ko vēlos (un vēlos es tikai vienu - dzīvot labāk, laimīgāk), bet kad tie klāt, es vienkārši nezinu, kas ar mani ir noticis. Šodien jau kādas 3x - vēl mirklis un būtu izplūdusi asarās. Pēdējās dienas ir briesmīgas - tā sajūta, kad fiziski tev apkārt ir cilvēki/ģimene, bet emocionāli tu esi tālāk no viņiem kā jebkad agrāk. Brālis ar mani nerunā, mammai ir iesmesls dusmoties, bet ārēji viņa to neizrāda un neizrunā ar mani, tētis uz pāris dienām aizbraucis... es zinu, ka viņš ir vīlies un prāto, cik ilgi es vēl šādi turpināšu. Cik ilgi? Es nezinu!
Un es nerakstīšu, ka gan jau viss būs labi, viss nokārtosies, jo es nezinu, vai un KAD tā patiešām būs.
Zinu tikai to, ka nedrīkstu padoties. Kaut vai tikai tāpēc, ka šodien, šajā drūmajā dienā, man ir par ko smaidīt un pateikties - mums bija sarunāts satikties, bet viņas aizkavējās un zvanīja, lai atvainotos par to, ka nesanāks satikties, jo ir jau vēls un vēl jābrauc uz mājām, BET, izdzirdotm manu bēdīgo balsi, paziņoja: "Tad mēs piebrauksim uz 15min Tevi samīļot!" Un tas bija labākais, kas pēdējās dienās ir noticis!
E. - Tu esi māsa, kuras man nekad nav bijis! Lai cik banāli tas izklausītos, mēs esam radniecīgas dvēseles... Kas to būtu domājis, bet mēs esam... Love you so much!
L. - Saulīt, reizēm es brīnos par to, kāpēc Tev tik ļoti patīku, bet reizē tas mani dara neizsakāmi priecīgu. Parasti es neko nesolu, bet Tev es varu apsolīt - es vienmēr būšu Tev līdzās, lai arī kur mēs abas būtu... Es būšu līdzās cik vien ilgi Tu mani gribēsi un mazliet arī vēl pēc tam! :)

Be safe,
your MRS DARKside
 

Your Reply:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Emociju miskaste

Things I want to remember