Šausmas, es laikam hroniski nepanesu kritiku, īpaši negaidītu un no svešiem cilvēkiem. Kaut kā pilnīgi bail palika! Varbūt tas tāpēc, ka tā lieta tāda traki jūtīga šobrīd, precīzāk, ne tikai šobrīd... Tā tāda ir bijusi visu laiku. Vāks. Tā "kā ar aukstu ūdeni" aplietā sajūta... vēēēē... Tā sajūta pilnīgi atsēdina. Ar katru reizi paliek arvien grūtāk piecelties un dabūt sevi pie normāla pulsa.
Kā lai uzaudzē to biezo ādu???
Gribas ticēt, ka, arī ja es neko nedaru, neizprovocēju lielāku strīdu, atbildot ar pretagresiju, tās sliktās lietas, ko citi palaiž visumā, nepazudīs, bet kkādā veidā pačakarēs to cilvēku karmas. Lai cik negodīga šī dzīve būtu - esmu 100% par to, ka katram par savām negācijām agrāk vai vēlēk jāsamaksā.

Kur esmu? Gribētos ticēt, ka jau gandrīz, gandrīz pie finiša līnijas. Es saņemšos, lai tur vai kas! Man jāsaņemas! Savādāk nemaz nevar būt! :) Turos pie apziņas, ka tikai tad, kad šis murgs beidzot būs galā, es varēšu savākt savu dzīvi un doties tālāk...
Nekad nebūtu domājusi, ka būs laiks, kad es tik daudz lūgšu... Nē, ne jau Dievu, bet vnk... lūgšu... Paldies, par visu, ko esmu jau saņēmusi! :)

Un nu jā... gaidīju līdz 3dienai, domāju jau, ka viss un pamazām sāku atkal dzīvot bez tām gaidām un apsēstības, bet tad negaidot, es saņēmu pelnīto atvainošanos! :) Hope to hear from you very soon!

Be safe,

A.

P.s. You said my book title was awesome! Like really awesome! You're awesome for saying that... and not just for that! :)