Naktī gulēju vienkrši šausmīgi, ik pa laikam cēlos augšā, lai slaktētu odus, ietu uz WC (sadzēros pārāk daudz sulas) vai sabīdītu gultu tā, lai tā nečīkstētu un negrabētu... un nemitīgi domāju par to stulbo kanalizāciju, kas atkal sagājusi grīstē (nu kad tas vienreiz begsies?!)un par rītdienu. Ja rītdien viss izies gludi, tad tas varētu būt pirmais mazais solītis manai "atdzimšanai no pelniem" ceļā uz iespēju visiem pateikt "In your face, suckers". Kaut nu rītdien viss izdotos. Es taču esmu to pelnījusi un galu galā ir taču reiz jāpienāk reizei, kad arī man kkas varētu izdoties.


Viss.

A.