Emociju miskaste

Things I want to remember


1. Jūnijs 2011

So I can feel something new... @ 21:12

Mūzika: Adele

[2011.05.24. 17:52:49] Agucis: domāju sākt beidzot rakstīt savu grāmatu! Nosaukums man jau ir
[2011.05.24. 17:53:04] Agnese: intrigante??
[2011.05.24. 17:53:05] Agnese: :D
[2011.05.24. 17:53:12] Agucis: 8-)
[2011.05.24. 17:53:12] Agnese: neeeeeeeeee
[2011.05.24. 17:53:13] Agnese: izlaushanaas
[2011.05.24. 17:53:15] Agnese: :D
[2011.05.24. 17:53:19] Agnese: saproti kaa gribi
[2011.05.24. 17:53:22] Agucis: izlaušanās no kā?
[2011.05.24. 17:53:33] Agnese: no ciema
[2011.05.24. 17:53:39] Agnese: sakot ar sig
[2011.05.24. 17:53:57] Agucis: nē, tā kā pilnībā neesmu tikusi no tā ciema ārā (morāli un finansiāli vairāk nekā fiziski), tad tas neder... jā, kkas uz to pusi būs
[2011.05.24. 17:53:58] Agnese: tas nebus tavs dzivessaatsts?
[2011.05.24. 17:54:18] Agnese: biografija
[2011.05.24. 17:55:21] Agucis: žēl, ka man nav rakstāmmašīna... tad es varētu kā agrākos laikos... tev nav?
[2011.05.24. 17:55:39] Agnese: un simtiem lapas izmestu
[2011.05.24. 17:55:57] Agucis: jā, tas vienīgais... un vēl es domāju, ka jāizdomā kkas oriģināls un jāsāk savs bizness... tikai tā domāšana man īsti nevedas
[2011.05.24. 17:56:40] Agnese: tgd jau daudz laika domat, bet man vispar nekadu ideju nav
[2011.05.24. 17:57:05] Agucis: visam vajag starta kapitālu
[2011.05.24. 17:57:10] Agnese: njaa
[2011.05.24. 17:58:58] Agucis: ja līdz V. atbraukšanai es nebūšu atradusi darbu, es vnk nezinu... būs jālec Daugavā
[2011.05.24. 17:59:08] Agnese: brauksi liidzi. Kad vins buus? riit?
[2011.05.24. 17:59:23] Agucis: :D Nē, pirms jāņiem kkad
[2011.05.24. 17:59:44] Agnese: suuti cv? es paris aizsutiju, bet nu nez
[2011.05.24. 17:59:53] Agucis: jā, visu laiku. Turklāt, es gribu reizi par visām reizēm izdarīt kko pati, bez kkādām pazīšanām (īpaši, bez senču pazīšanām, viņiem gan tāpat nekādas lielās nav, bet tik un tā)... saproti, man visu laiku galvā ir tāda vīzija.... tgd esmu bez maz vai zemākajā punktā, bedrē, galīgā pakaļā, ķipa: "re kā Agnesei sanāca... bija baigā pareizā, labā skolniece, tgd bez darba un senčiem joprojām uz kakla"... un tad es vnk nezinu gan īsti kādā veidā (smaga darba drošvien), bet atdzimšu kā fēnikss no pelniem un visiem parādīšu, tādā "IN YOUR FACE" stilā... turklāt, tas būtu labi arī manai grāmatai...

Nu kkā tā... :) Sēžu un lūkojos ārā logu... Rīga, bet viss tik zaļš... Uz rokām un kājām atkal sametušās nezināmas izcelsmes niezīgās pumpas. Kamēr visi labie, pareizie, novesti līdz nervu sabrukumam, steidz piebeigt savus bakalaura darbus un gatavojas aizstāvēšanām, kas paredz vēl lielākas psiholoģiskas mokas, es rediģēju Fionas teorijas daļu, tulkoju Dūdas anotāciju, sameklēju Lienei darbu, sniedzu morālo atbalstu Ludmilas nervu sabrukumā, gatavoju Lienītei vakariņas un skaidroju ceļu satiksmes noteikumus auto skolai... Kāda ir šī stāsta morāle??? Morāles nav. Ir tikai jautājums - kurš parūpēsies par mani? Atbildi es jau zinu. Pati par sevi parūpēšos. :)

Lai man izdodas,

A.
 

Comments


Emociju miskaste

Things I want to remember