Pirms pāris dienām parlasīju un dzēsu vecās elektroniskās vēstules. Dažas no tām ir vnk tādas pērles, kuras būtu grēks nesaglabāt, lai ik pa laikam pārlasītu un kārtējo reizi secinātu: "Damn, I can write!!!"
Turpinājumā pāris pērļu fragmenti:

1. "Kafija, kafija, kafija...tik stipra kā itāļu mafija"
manai mūzai S. 2010.gada 1.martā

Skolā bez tevis ir jocīgi, jo tgd ir izjaukts mūsu ierastās sēdēšanas kārtības mikroklimats kopējās lekcijās. Lai saprotamāk ilustrētu savu domu, atļaušos to darīt ar piemēru no filmas, kuru iespējams esi redzējusi. Tā saucas "The Girl Next Door" (Kaimiņu meitene), kura pamatā balstījās uz trijkāja filozofiju. Tad nu iedomājies, ka es, tu un Laura esam trijkājis. Kas notiek, kad trijkājis zaudē vienu kāju? Es tev pateikšu, kas tad notiek - TAS VAIRS NAV TRIJKĀJIS, bet gan divkājis, kurš vairs nav trijkājis. Tā lūk es jūtos ikreiz ieejot kopējās lekcijās, it kā manam trijkājim būtu laupīta viena kāja.:)
Un tagad es vēlētos ievietot divus jokus/prikoliņus, kuri piesaistīja manu uzmanību.
1. Vari noskaitīt līdz 10 spāniski? -Nē,tikai līdz 4..uno, dos, tres, cuatro .... -Tālāk? -... I Know You Want Me
2. Vai tu tici, ka dzīvē viss ir iespējams??? Pamēģini ar atvērtu miti pateikt burtu "P"! (Es pamēģināju. TAS NAV IESPĒJAMS!)
3. Tikko atcerējos vēl vienu, kas gan ietilptu rubrikā "Kā naglai uz galvas!" - Nedēļā ir tikai sešas dienas. Pirmdiena nav diena, tas ir murgs!

2. "About nothing and everything all as once"
S. 2010.gada 7.aprīlī

Laura, balstoties uz kkādiem saviem empīriskajiem novērojumiem, ir izsecinājusi un šodien man paziņoja, ka Jančiks esot manī ieķēries. Man, protams, šķiet, ka tās ir muļķības, bet Laura izmanto katru Jančika Jančikošanos (nezinu, kā lai vēl to nosauc), kas kaut nedaudz būtu ar mani saistāma, lai to savu pieņēmumu apliecinātu. Tas ir smieklīgi!:D

Visbeidzot palūkosim, kas jauns sakrājies rubrikās!;)

1.Rubrikā "Kā naglai uz galvas" šoreiz divi šādi pigori:
-Students arī pēdējo brīdi atstāj uz pēdējo brīdi.
-Kurš putniņš agri ceļas, agri visus izbesī.:D

3. Never forget you.. sweet joy, always remember me! :)
S. 2010.gada 27.aprīlī

Hei, hei, saule!:) Paldies par vēstuli, tā lika man smaidīt!:)

Iesākumā vēl nedaudz par to līķautu. Sorry, es vnk vēl nevaru rimties...man tie reliģiskie brīnumi vnk kkā pievelk. Kāds viņš bija? Tāds "Wow" vai tāds "nasing spešal"? Un vai bija tāda reliģiski maģiska, īpaša sajūta vai arī mežonīgais pūlis nokāva šādas sajūtas rašanās iespēju?

Par tavām peripētijām ar Itāļiem... nu man vnk nav ko teikt kā vien OMG un:D . Seriāls varētu saukties "Itāļu rotaļas" vai "Itālijas grēks" (kā "Ugunsgrēks";), vai arī "Itāļu vājprāts"?!;)
Mans "mīlnieks" Jančiks pēdējā laikā vairs nepievērš man īpašu uzmanību. Viņš gan samērā reti vispār parādās. 5dien bija jocīgi - Jančiks ierodas uz acīm melnas saulenes, kuras viņš visas divas lekcijas nenoņēma. Mēs jau spriedām, kas ta šim, moš kkas ar acīm, bet tā arī nezinu, kas. Izskatījās kā Matrix. Ilze pat smējās - cik netaktiski! :D

Un nu palūkosim, kas jauns rubrikās:
Rubrikā "Mother Chucker" šādi jociņi:
- Čakam Norisam ir cirkulis kvadrātam.
- Čaks Noriss no Kinderolas var uzcept omleti.
- Čaks Noriss ir redzējis baltu nēģeri.
- Čaka Norisa kalendārs - Čanvāris, Čebruāris, Čarts, Čaprīlis, Čaijs, Čunijs, Čūlijs, Čugusts, Čeptembris, Čoktobris, Čovembris, Čecembris.

Un visbeidzot "Kā naglai uz galvas":
Netici , ka iespējams aizbēgt no Čaka Norisa un Semira Gerkāna ? Ir , un to var vienīgi Renegāts un Bobijs varenais šāvējs.:D (Kā es par šito smējos!)

Tas arī šai reizītei laikam viss. Saaudzē sevi un tiekamies atkal nākamajās vēstulēs! Gaidīšu!:)

Sūtot neskaitāmi daudz virtuālos apskāvienus un bučas,

A.

4. B. 2010.gada 6.jūnijs

Ir 2010.gada 6.jūnijs. Sēžu pie loga savā dzīvoklī un skatos, kā vējš plivina koku galotnes un kā saules rieta paliekas izkrāso debesis aiz Televīzijas torņa. Ir 2010.gada 6. jūnijs un es nevaru nopirkt visdārgāko dāvanu vai nosūtīt viskrāšņākos ziedus. Es nevaru piepildīt visas Tavas vēlēšanās vai apsolīt, ka turpmāk viss būs tikai labi. Es varu tikai dalīties ar to, kam šķietami nav nekādas vērtības, bet šobrīd, tas ir vērtīgākais, kas man pieder. Īpaši šai dienai un īpaši Tev, lūk maza daļiņa no manas iedvesmas...

Liec visu sasniegto zem kājām
Un atceries, kā reiz zem zvaigznēm gājām,
Liec visu sasniegto zem kākām,
Tas parādīs īsāko ceļu uz mājām!

Pakāpies augstāk un lūkojies pasaulē tālā
Es taču būšu tepat arī sniegā un salā.
Pakāpies augstāk un lūkojies pasaulē tālā,
Agrāk vai vēlāk mēs nonāksim galā!

Ar cerību uzveic tās asaras,
Pār vaigiem kas rit bez apstājas.
Ar cerību uzveic tās asaras,
Lietū tāpat tās nav redzamas!

Un visu slikto atstāj pagātnē,
Lai tas vairs tālāk doties netraucē.
Un visu slikto atstāj pagātnē,
Bez naida vieglāk izdzīvot šai pasaulē!

Sveicot 20.dzimšanas dienā,

Agnese

5. B. 2010.gada 8.jūnijs

Par Tavu: "Kā tev klājas, Agnese?" Paldies, B., man klājas labi! Nezinu, cik izvērstu atbildi vēlies saņemt... Ja lasi manu blogu, tag jau zināms priekšstats tev ir. Improvizēšu. Es tgd dzīvoju Rīgā. Man ir gari mati. Es vairs nespēlēju volejbolu. Man saplīsa I-pods un es pēc viņa ļoti ilgojos. Es negribu nomirt ātrāk, kamēr nebūšu izlasījusi visas grāmatas, kuras vēlos izlasīt (man ir saraksts, kurš ik pa laikam tiek papildināts). Katru 4dienas vakaru es skatos "Kobras" jaunās sērijas. Es zinu, kāda ir sajūta, kad tiek paveikts šķietami neiespejamais...nekāda... tikai ļoti nāk miegs. Es zinu, ka "ja tu kko ļoti vēlies, visa pasaule slepus sadosies rokās, lai tev palīdzētu" īsti nestrādā. Visa pasaule slepus sadosies rokās tikai tad, ja tu vēlēsies to, ko patiešām būsi pelnījis, un tās ne vienmēr būs visas pasaules rokas. Manā gadījumā tie bija tikai septiņi roku pāri, bet efekts - neizmērojams. Man ir brilles. Jau nedēļu varu nodzīvot dienu bez zālēm. Esmu izdomājusi vārdus visiem bērniem, kuri iespējams man kādreiz būs. Es labprāt risinu krustvārdu mīklas, īpaši, sudoku, sāku apmēram ap to pašu laiku, kad ēst augļus un doties gulēt ap desmitiem vakarā. Pēdējais gan vairs īsti nestrādā, bet nu jā... nav jau arī vairs vajadzības... Es beidzot izlasīju HP pēdējo grāmatu, bet arī tas jau bija diezgan sen. Man vēl joprojām ir nesaprotama mūzikas gaume, par ģeniālām uzskatot gan Train "Dropf of Jupiter", gan David Guetta "Gettin' Over'' un nebeidzami dziedot līdzi Līvu "Kādā brīnišķā dienā, nebūs vairāk neviena no mums... "

Šoreiz apstāšos pie sava mīļākā skaitļa - 5. Bet tas vēl nav viss - TO BE CONTINUED
Ar smaidu,
A.