Šī bija traka nedēļa, ai ku traka nedēļa, mani dārgie lasītāji! Nekas cits kā tikai ZPD, parastās mācības tika pamestas 2.plānā, tā kā esmu biki iekavējusi, bet tas bija tā vērts... No 1dienas līdz trešdienas rītam drudžaini taisīju darbu. 2dien pēc skolas pat speciāli braucu mājās, jo 3dien aizstāvēšana, a man ta power points nava!!! Tieši tā NAVA! Bet tā jau nebūtu es, ja neizvēlētos grūtāko ceļu, un paveiktu šķietami neiespējamo - pabeigtu darbu laikā!!! 3dien no rīta noziedoju pirmās 3 stunas, lai mājās uztaisītu prezentāciju! Biju domājusi, ka izdarīšu to iepriekšējā vakarā, bet vnk nebija spēka un nebija ne jausmas, ko un kā tajā prezentācijā likt, bet no rīt, kad piesēdos pie PC, viss aizgāja baigi raiti!!! Mamma aizveda mani uz Siguldu un es aizgāju uz skolu, aiznesu iesiet darbu, parādīju vadītājai un nu tik atlika aizstāvēt komisijas un pārējo manas grupas biedru priekšā! Vai uztraucos? Sākumā it kā nē, bet tad, kad pienāca mana kārta uztrukums izlīda nez no kurienes, bet pēc tam atkal norima! Žēl, ka nevarēju dzirdēt sevi no malas, bet likās, ka bija ok. Pēc tam tikai sapratu, ka nepateicu dažas visnotaļ svarīgas leitas, bet pārējie teica, ka bija labi. Pēc tam gaidījām rezultātus. Visiem darbus ieskaitīja! ;) Manu un vēl vienas meitenes darbu izvirzīja prezentēt skolas ZPD konkurencē, kura bija šodien. Tas tik bija kkas - aktu zālē, pilna zāle ar cilvēkiem, skolas direktors, jārunā priekšā, pie tā postamenta vai kā viņu tur sauc, mikrofonā!!! Viss pilnībā kā filmās rāda! Šoreiz uztraucos krietni vairāk, tomēr mikrofonā un veselai auditorijai. Mans kārstas nr bija 6 (zinu, sestā!), un kad unāja 5tais, es vairs nevarēju nosēdēt, gribējās ātrāk celties un iet stāstīt. Domāju, ka šoreiz norunāju daudz labāk kā pirmajā reizē, daudz raitāk. Pēc tam visi teica, ka esot bijis baigi labi, pat mācību pārzine tā teica! Jutos baigi lepna par sevi, jo izdarīju to viena pati, viena pati uzraxtīju to darbu, viena pati arī to prezentēju!!! ;) Žēl tikai, ka to neredzēja mani vecāki, Valters... Aprīlī būs jau nopietnāk jāaizstāv mans ZPD Vidzemes novada konferencē Cēsīs.

Pirms brīža bijām brālim pakaļ uz Ādažiem. Es un tētis. Viņš ir baigi viltīgais. Lika man iedarbināt mašīnu, kamēr pats ģērbās, bet tad, kad es to darīju, šis nemanāmi ieleca blakussēdētāja beņķī un nekustējās ne no vietas... Un man nekas cits neatlika kā braukt, pa tumsu!!! Tik sen nebiju braukusi, pēdējo reizi pirms kādiem 1,5 mēnešiem. Bet biju ok. Noslāpa ar tikai 1 reizi, un tā pat pie mājām, biki samisējās un es 2.ātruma vietā ieliku 4tajā! Bet tā neko... Pamazām... pamazām...