Emociju miskaste

Things I want to remember


23. Februāris 2007

Nezāles neiznīkst!!! @ 21:54

Nu ko, pēc ilgiem laikiem atkal tiekamies!!! Kā redzi es vēl neesmu nodalusi!!! Ha... Laikam man tomēr biki iekšas arī ir!!! ;)
Gribi dzirdēt par pagājušo 7dienu? Negribi? A es tik un tā pateikšu!!! Pieceļos ap pulkst 9:00, tētis ēd brokastis! Kad noeju lejā viņš prasa:" Nu braucam šodien un Pērnavu?" Es saku:" Braucam!!!" Mēs pamodinam brāli un mammu, paņemam pases, brāļa nenormālo tauri, salecam mašīnā un laižam... Pēc 1,5h esam jau klāt, vaiksmīgi atrodam sporta komleksu ,kur plkst. 16:00 tiksies SK Rīga: Falck Parnu! Nedaudz pamētājāmies pa Pērnavas centru, paēdām un tad pēc 15tiem, bliezām uz zāli! Apsēdāmies tajā tribīņu pusē, kur iesildījās mūsējie! Līdz sākumam sanāca pilna zāle ar igauņiem. Sākās spēle, mēs sākām bļaut!!! Tas tik bija kkas... Tiklīdz pavērām putes un sākām plaudēt, visi pārējie vnk pagrieza galvas mūsu virzienā. Tik dīvaina sajūta!!! Mēs 3atā(mamma nebļāva) sataisījām lielāku troksni nekā visi pārējie igauņi kopā! Baigi labais fīlings!!! Pirmo setu mēs stabili ņemam uz sevi, jo vnk paņēmām viņus uz izbrīnu! Pārējos divus arī kapitāli nokliedzām, mūsējie uzvarēja ar 3:0. Un vienā brīdī tētis gandrīz sakāvās ar vienu vecu igauņu muļķi, kurš izrāva manam brālim tauri no rokām! Protams arī tad, kad tētis bija sagrābis to veci aiz škvarņika, visi skatījās uz mums! Domā, pēc tam mēs pieklusām? Nē, mēs bļāvām vēl skaļāk un brālis vēl stiprāk pūta tajā taurē!!! Bija labi... Malači, gan viņi, gan mēs!!!
Vispār šonedēļ, bija ļoti auksti, ne tikai miesai, bet arī dvēselei! Brīžiem uznāca tāda vientulības sajūta, dikti baisa!!! Visi ir tik briesmīgi aizņemti, ka neatliek laika citiem! Jutos pamesta!!! Īpaši tad, kad no rītiem gāju uz skolu, visi bauca ar mašīnām. Un tad es domāju:" Brauciet vien savās mašīnītēs, domājat, ka esat baigi krutie?! Pagaidiet tikai, kad man būs mašīna!!! Es pat uz pastkastīti vairs kājām neiešu!!!
Vēl šonedēļ šķita, ka viss jūk brūk un gāžās tieši man virsū! Likās, ka es netikšu galā, ka man tas nav pa spēkam... Tik ļoti pietrūka kāds, kurš teiktu:" Saņemies, tu tiksi galā, es ticu, ka tu tiksi, tu esi stipra!" Bet diemžēl neviena nav, esmu tikai es pati, un tad es sadusmojos un saku sev:" Tu tiksi galā, mīļā! Tu parādīsi vēl viņiem visiem! Līdz šim tu esi turējusies ļoti brāši un tā tam būs būt!" Tas palīdz...
2dien atgadījās kkas briesmīgs! Tas notika 1. stundā - literatūrā! Man bija labs garīgais! Skolotāja dalīja mūsu ieskaites darbus! Tad viņa sniedza man darbu un teica:" Kas ar tevi, Agnes?" Es sākumā nesapratu... nesapratu līdz brīdim, kad paņēmu darbu un uz tā bija atzīme DIVI!!!! Latviešu valodā man ir 2!!! Ak Dievs! Šoks??? Nē, kkas smagāks!!! Man pirmo reizi mūžā latv val. ir 2nieks un vēl pie tam tas tiks ieraxtīts ieskaišu lapās!!! Bļe... Būs sūdi, ja gadā man būs zemāk par 7, tad būs jāliek pārcelšanas exāmens!!! Un ja man būs zemāk par 7, senči mani apraks tepat, mūsu piemājas dārzā!!! Ja man būs zemāk par 7, es pati sevi aprakšu!!! Kā saka, ka neiet, ta neiet!!!

 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]ms_soul
Date: 25. Februāris 2007 - 13:06
(Link)
Kā TEV var būt 2??
[User Picture Icon]
From:[info]mrs_brightside
Date: 25. Februāris 2007 - 16:46
(Link)
Manuprāt, mēs abas esam izaugušas no tā vecuma, kad domājām, ka ir vēl kkas neiespējams. Kaut gan nē, ir gan kkas neiespējams...

Emociju miskaste

Things I want to remember