2004.gada 12.decembris. The day I will never forget. Es nāku mājās no skolas, mašīna pie vārtiem, negaidīti ciemiņi, es sēžu uz dīvāna un raudu...

Kopš tās dienas ir pagājuši jau pieci gadi. Pieci gadi. Man ir tik ļoti žēl, ka Tevis vairs nav man blakus. Ir tikai atmiņas, dažas fotogrāfijas un Tavas lietas... Man ļoti zēl, bet es vairs neatceros tavu balsi... tomēr tik un tā par Tevi domāju... domāšu vienmēr... domāšu tikai labāko. Cik stipra Tu biji. Es gribētu būt kaut uz pusi tik stipra kā tu, tik patstāvīga... Ceru, ka jums ar manu mīļo R viss ir labi, lai kur jūs arī būtu! Es zinu, ka Tu vnm mūs sargāsi no debesīm. Neuztraucies, gan jau mēs te uz zemes kaut kā izkruķīsimies un pieskatīsim viens otru. Es, J., V. un abas E.
I love you and miss you so much... even more than the first day after you died.
Always yours,
- A.