Čau, V! Kā jau solīju, nu man ir laiciņš, lai uzrakstītu kko vairāk.
Par mani.
Man iet labi. Nu jau mēnesi dzīvoju Rīgā un mājās mājās esmu tikai pa nedēļas nogalēm. Kā patīk??? Tu zini, man patīk. Patīk, ka varu izgulēties no rītiem un no mājas iziet 20 min pirms lekciju sākuma. Patīk, ka tur viss tā forši, nav piekrāmēts ar 115 nevajadzīgiem krāmiem. Patīk, ka tur viss ir pēc maniem īpašajiem kārtības/tīrības standartiem. Nav jau tā, ka es to tik vien daru, kā slimīgi tīru, bet ir dažas lietas, kam jābūt perfektām un es to daru ar prieku. Patīk dzīvot ar brāli. Sākumā, pirms ievācāmies, biju nedaudz noraizējusies, kā būs, vai varēsim sadzīvot nenoslaktējot viens otru un nesaplēšot visus traukus. Varbūt tā no malas neizskatās, bet es varu sākt trakot par pilnīgiem sīkumiem, piem., par izmētātiem apaviem vai pārāk biezu margarīna kārtu uz maizes. Lai nu kā, ir pagājis jau mēnesis un mēs neesam sastrīdējušies nevienu pašu reizi. Mēs vnk dzīvojam mierīgi, bez stresa...protams, mums katram ir skola, jādomā, ko ēdīsim u.tml. bet tas kkā nespēj sabojāt to atmosfēru, kas pie mums valda. It kā es izietu kkādu nervu nomierināšanas/dusmu savaldīšanas terapiju. :)Ļoti cenšos būt mierīga, nesatraukties, lai nepaliek slikti, kā nekā zāles dārgas. Vēl gan nav tik labi, lai varētu bez tām pilnībā iztikt, bet es ļoti cenšos.
Par skolu.
Skolā viss o.k. Mācos, cik nu cītīgi varu un tu jau zini - es varu ļoti cītīgi! Ļoti priecājos, ka man ir tik superīgas kursa biedrenes/ nu jau draudzenes, kas to visu mācīšanās procesu padara daudz vieglāk izturamu. :)

Ā... L bija pie manis aizvakar... bet to jau tu droši vien zini... Iedomājos, ka derētu mums abām satikties, kā nekā viens rajons un tā... Par mūsu mazo pasēdēšanu teikšu tā - tā noteikti nebūs pēdējā... atradām kopīgu valodu tā teikt...

Par tevi.
Paldies, paldies, ka esi man! Un ka neaizmirsti par mani. :) Es domāju par tevi un sūtu vislabākās domas, kas vien man ir! :)

Tava visforšākā - A