Apzinos rūgto patiesību. Vakar it made me so sick and mad, bija tāda sajūta, ka es mierīgi varētu... Bet šodien vnk bez naida, vnk tas, ko es domāju...
Iedomājies cilvēku, kuru tu uzskati par savu draugu, iespējams pat par labāko draugu. Iedomājies?! Zinot, ka tavam draugam iet slikti, ka viņš jūtas draņķīgi, ka viņam ir problēmas, ka ir brīži, kad viņš vnk netiek ar sevi galā, KO TU DARI??? Apzinoties, ka tāpat diez vai vari atrisināt visas sava drauga problēmas vai likt viņam darīt kko savādāk, vai tu vismaz izrādi, ka atbalsti, ka tev nav vienalga,vai ar savu uzmanību novērs domas, uzlabo garastāvokli, palīdzi, painteresējies, parādi, ka vispār esi, ka neesi savu draugu pilnībā norakstījis??? Gribi zināt, ko tu dari? TU NEDARI NEKO! Domā, tgd tu vēl skaities draugs????

Dace, bļāviens, cik mēs jau esam pazīstamas, 2/3 no manas dzīves. Tu esi pretstats rūgtajai patiesībai, jo tu dari un es mīlu tevi par to. Tev ir jābrauc no Jelgavas, nevis no Rīgas, tu atrodi laiku man katru nedēļas nogali un nav nozīmes, ka tu nevari atrisināt manas problēmas vai piespiest mani nākt pie prāta, nozīme ir tam, ka tu esi, nevis tikai eksistē tajā pašā kontinentā, kurā es. Paldies.

P.S. Nemaz nemēģini pagriezt visu otrādi un jautāt man:"A ko tu gribi, lai es daru?" Es tāpāt atbildēšu:"Neuztraucies, turpini darīt to, ko līdz šim - NEKO!!! ...un izvāc savas atliekas no manām domām!"