Emociju miskaste

Things I want to remember


23. Decembris 2008

Could this be the end? @ 20:52

Mūzika: Lost un Got to be Somebody

Paliek pēdas pēc katras bēdas,
Pēc katra prieka it nenieka.

Tam sniegam, kas daudz sapēdots,
Ir nokust prieks un nevis sods.

Bet nesamīdītais sniegs aiz bēdām,
Steidz nokust bez jebkādām pēdām!

Ir 24.decembis, Ziemassvētku vakars, kad visiem kaut cik normālajiem vajadzētu omulīgi sēdēt pie galda kopā ar visiem savējiem, priecāties par eglīti un dāvanām... Jocīgi, bet tieši šodien un tieši tgd ir tā, ka man gribas rakstīt un rakstīt, un rakstīt... iekšā vnk ir tik daudz sakrājies...

Svētku sajūtas man vispār nav, kaut ir gan galds, gan savējie, gan eglīte... dāvanas... Kas gan vispār ir dāvanas? Melotu, ja teikt, ka negaidu dāvanas... bet es saprotu, ka tgd ir tā, kā ir un viss. Jā, iespējams varēja savādāk un es neteikšu, ka jau ir par vēlu. Jo viens cilvēks - Mārtiņš - man reiz teica: "Par vēlu nav nekad!" Mamma pārdzīvo. Es jau arī, tikai kkā esmu stiprāka vai arī spītīgāka.

Kādu dāvanu es gribētu? Jocīgi, bet šajā laikā, kad trūkst vairāk nekā jebkad ir trūcis, es saku, ka man neko nevajag, vismaz neko taustāmu. Jā, protams, es priecātos par mašīnu, par beidzot sataisītu telefonu, pat par zeķēm vai sveci, bet es varu iztikt bez visa tā un vēl bez daudz kā vairāk...

Krīt sniegs uz tavām plaukstām un tajās kūst,
Tu esi tālu, man tevis trūkst...
Es gribētu par sniegu kļūt un tavās plaukstās tagad būt!

Vienkārši ir tā, ka kaut kur dziļi dziļi iekšā, maza, niecīga daļiņa no manis spītīgi atsākās padoties un tic, ka ...vienmēr uz pasaules kāds, kuram bet tevis ir auksti...

Pēdējās dienās es domāju par cilvēkiem. Ir svarīgi pateikt cilvēkiem kaut ko labu. Es pateicu, pateicu Elīnai, ka viņa ir viens no labākajiem cilvēkiem, ko es pazīstu, ka, ja es būtu džeks, es noteikti viņā iemīlētos. Un nevajag mēģināt saslasīt kkādas lezbiskas tieksmes, jo to nav. Un vēl es pateicu, ka viņas klātbūtnē es gribu būt labāka, nekā patiesībā esmu.
Ja ir lietas, ko nevar pateikt, vajag vnk sūtīt mīlestību... domās... Es sūtu...Valteram, Lienītei, Agnesei, Madarai un Signei, Baibai, Elitiņai un savām meitenēm... Es ticu, ka aizies...

Just becauce I'm losing,
Doesn't mean I'm lost,
Doesn't mean I'll stop...
Doesn't mean I'll cross.

Just because I'm hurting
Doesn't mean I'm hurt...

Pārlasu, lai izmērītu, cik daudz zemtekstu ir manis uzrakstītajā. Zini, tam nav nozīmes, meklē, ja vēlies... Tu tāpat nekad nesapratīsi...
Vari sākt ar to, vai uzruna TU tiešām ir domāta tev?!
Pateikšu priekšā - ne gluži!

P.s. Pārlasīju... Jocīgi, bet šis,kā man šķiet, ir viens no labākajiem maniem ierakstiem...
 

Comments


Emociju miskaste

Things I want to remember