Tik daudz ko gribētos pateikt. Nevaru. Negribu. Nesapratīsi.

Gandrīz katru dienu ir kāds mazs brīdis, kad sajūtos patiešām laimīga. bet pārējā laikā... pārējā laikā ir kā pārējā laikā...

Man ir sava īpašā metode, kā nedomāt par to, par ko negribas domāt. Viss ir ļoti vnk un ļoti iedarbīgi. Vispirms iedomājos, ka visas nevēlamās domas ir kā balta papīra lapa, tad es sasprindzinu savas smadzenes un saburzu to lapu un pēdējais - domās es to, cik vien spēcīgi varu, aizmetu prom. Viss. Nākamajā mirklī es jau domāju pilnīgi par kko citu. Pati brīnos, cik iedarbīgi tas ir!
Šito es noteikti iekļaušu arī savā grāmatā.

P.s. Mūsu kāzās spēlēs ansamblis "Autobuss Debesīs"!