Tikko biju uzraxtījusi par to, ka veselu gadu jau šad un tad kko pieraxtu klabē, ka kopumā vērtēju to pozitīvi. Par to, ka esmu pamanījusi, ka dažiem no šī portāla izveidojusies atkarība, turpetī daži no tās atbrīvojušies, nevienu vārdā nesaucot. bet tad es kko nejauši nospiedu un viss pazuda... Un tas mani tracina... Atkal un atkal pārlieconos, ka man labāk patīk papīrs un pildspalva, jo tur nejaušības deļ nekas pats no sevis neizdzēšas! Tā lūk... Un visiem šī portāla viesiem es novēlu dzīvot savu dzīvi tur ārā... tur kur tā ir... un vairāk runāt ar sevi balsī nevis klabinot pa tastatūru!